20. Marts 2012 /NR. 12 (711)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze
1
Mārtiņš Gailis
zvērināta advokāta palīgs advokātu birojā "LAWIN Kļaviņš&Slaidiņš" 

Konkurences likuma (turpmāk – KonkL) 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana Latvijas teritorijā. Šā panta pirmā daļa ietver septiņus punktus, kuros neizsmeļoši uzskaitīti aizliegto tirgus dalībnieku vienošanos piemēri.

2009. gada 29. jūnijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments sprieduma SKA-234 (lieta Nr. A42426505)1 20. punktā secinājis, ka Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1.–7. punktā likumdevējs ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, "kuru mērķis vai sekas pats par sevi ir konkurences ierobežošana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas". Spriedumā norādīts, ka "vienošanās par šā panta pirmās daļas 1.–7. punktā paredzētajām darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas, jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret konkurenci (autora izcēlums) un to sekas parasti ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana".

Rakstā tiks apskatīta Senāta secinājuma par mērķa ierobežojumu piemēru tvēruma atbilstība Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrai un Eiropas Komisijas praksei attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta pirmās daļas2 pārkāpumu konstatēšanu, kā arī vairāku nesenu Konkurences padomes (turpmāk – KP) lēmumu atbilstība EST judikatūras atziņām par mērķa ierobežojumiem.

Konkurences ierobežojuma "pēc mērķa vai sekām" analīze

Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav sniegts skaidrojums, kādos apstākļos konstatējams, ka KonkL 11. panta pirmajā daļā aizliegtās vienošanās ierobežo konkurenci "pēc mērķa" vai "pēc sekām" un kāda ir šī dalījuma nozīme. Tomēr šos jēdzienus ir skaidrojušas Latvijas tiesas, izvērtējot apstrīdētu KP lēmumu pamatotību. Kā tiks norādīts turpmāk, šādā izvērtējumā būtiska loma ir EST sniegtajiem skaidrojumiem par LESD 101. panta pirmās daļas piemērošanu.

KonkL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta pirmās daļas mijiedarbība

Veicot KonkL 11. panta pirmās daļas analīzi, ir būtiski uzsvērt šī panta līdzību ar LESD 101. panta pirmo daļu. Abu pretstatīto tiesību normu piemērošanas priekšnoteikums ir, ka aizliegtās vienošanās mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana. Tāpat abās tiesību normās ir ietverts neizsmeļošs3 tirgus dalībnieku vienošanās piemēru uzskaitījums, kuru mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana. Jāpiezīmē, ka KonkL 11. panta pirmajā daļā ietvertais vienošanās uzskaitījums ir plašāks nekā tas, kas ietverts LESD 101. panta pirmajā daļā.

Latvijas tiesas konsekventi savos spriedumos ir uzsvērušas KonkL 11. panta pirmās daļas līdzību LESD 101. panta pirmajai daļai, tāpēc lietās par KonkL 11. panta pirmās daļas pārkāpumu izvērtēšanu ir pamats ņemt vērā EST un Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) praksi līdzīgās lietās. Piemēram, spriedumā lietā Nr. A424265054 Senāts ir norādījis, ka "Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas redakcija ir veidota līdzīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta pirmajai daļai", pēc tam izdarot no EST judikatūras izrietošu tēžu piemērošanu KonkL 11. panta pirmās daļas interpretācijai.5 Par abu pretstatīto tiesību normu līdzību un pamatotību atsaukties uz EST un EK praksi, piemērojot KonkL 11. panta pirmo daļu, vairākkārt uzsvērusi arī Administratīvā apgabaltiesa.6

Konkurenci ierobežojošs "mērķis" vai "sekas"

Tirgus dalībnieku vienošanās konkurenci ierobežojošā mērķa vai seku konstatēšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai konstatētu gan KonkL 11. panta, gan LESD 101. panta pārkāpumu. Atbilstoši EST judikatūras un Latvijas tiesu atziņām vienošanās konkurenci ierobežojošs mērķis vai sekas ir nevis kumulatīvi, bet alternatīvi nosacījumi, kur vispirms izvērtējams, vai vienošanās mērķis ir konkurences ierobežošana, un, ja šāds mērķis nav konstatēts, iestādei ir jāvērtē un jāpierāda, ka vienošanās ir konkurences ierobežojošas sekas.7 Savukārt, ja ir noteikts, ka vienošanās piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības izskatīt tās sekas.8

Attiecībā uz to, pie kādiem apstākļiem konstatējams, ka vienošanās mērķis ir konkurences ierobežošana, EST spriedumos ir atzīmēts: saskaņā ar EST sprieduma lietā C-209/07 17. punktu9 "atšķirība starp "pārkāpumiem ar mērķi" un "pārkāpumiem seku rezultātā" ir saistīta ar apstākli, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurences funkcionēšanai kaitējošām".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mademoiselle
26. Marts 2012 / 14:23
0
ATBILDĒT
Ļoti ceru, ka senators Neimanis būs šo rakstu izlasījis. Ļoti ceru, ka Senāts vairs šādas kļūdas nepieļaus.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties