Transportlīdzekļa apturēšana ir saistīta ar personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Policijas darbinieks ir tiesīgs to darīt vienīgi likumā paredzētajos gadījumos:
1) pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām;
2) ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.
Policijas darbinieks nevar pamatot apturēšanu tikai ar atsaukšanos uz likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 20. punktu. Proti, ir jāpastāv objektīvam un redzamam pamatam, lai transportlīdzekli apturētu.
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K. Kalvāne, piedaloties pieteicējam N.Š. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvēm I.V. un V.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc N.Š. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010. gada 2. augusta lēmuma Nr. 4319 2. punkta atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] 2010. gada 22. martā ap plkst. 11.28 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk tekstā – VP RRP KPP vai arī atbildētājs) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors A.G. dienesta pienākumu izpildes laikā Rīgā, Jersikas ielā, pretim namam Nr. 39, vēršot zižļa horizontālu kustību (turpmāk – policijas darbinieka žests), apturēja N.Š. (turpmāk tekstā – pieteicējs) vadīto automašīnu "Mercedes Benz", valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pieteicējs policijas darbinieka rīkojumu apturēt automašīnu izpildīja, administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta netika, jo policijas inspektors pieteicēja darbībās nekonstatēja administratīvā pārkāpuma sastāvu.
[2] 2010. gada 22. martā pieteicējs iesniedza iesniegumu VP RRP KPP, un VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes priekšnieks 2010. gada 26. aprīlī sniedza atbildi Nr. 20/10/5/8- Š/4740 (turpmāk tekstā arī – Vēstule), kur norādīja, ka konkrētajā gadījumā policijas darbinieka žests apturēt transportlīdzekli tika veikts administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros, līdz ar to minēto darbību nevar uzskatīt par atbilstošu Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 1.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.