Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas.
Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, smeļoties iedvesmu darba uzlabošanai, konstatēt, ka šajā ilgstoši par visgudrāko uzskatītajā tiesā arī strādā tiesneši, kam nav svešas cilvēciskas kļūdas.
Treškārt, tā uz laiku novērsa sabiedrības uzmanību no izglītības, pensiju, diskriminējošo platību maksājumu un citām problēmām. Vispārināti runājot, tā atbilstoši mūsu tautas daļai raksturīgajam nihilismam padrupināja gan tiesu varas, gan Latvijas valsts, gan ECT, gan, šo rindu autoru ieskatā, arī Ministru kabineta pārstāves (nu jau bijušās) starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines autoritāti.
Sākums detektīvžanra stilā
Jau dažas dienas pirms Ministru kabineta darba kārtībā iekļautā Ārlietu ministrijas ziņojuma izskatīšanas presē parādījās satraucošas vēstis: "Vairāku sūdzību ECT pret Latviju pamatā ir nacionālo tiesu darbības nepilnības" (LETA, 24.03.2012.). 27. martā LETA objektīvi ziņo, ka "valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās norāda uz problēmām Latvijas tiesnešu darbā". BNS pieslēdzas ar: "ECT aizvien pieaug sūdzību skaits par Latvijas tiesu darbību. 2013. gadā sāks visu tiesnešu novērtēšanu" (28.03.2012.). Turpina "Latvijas Vēstnesis": "ĀM: Par nacionālo tiesu darbības nepilnībām, kas novedušas pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā"(29.03.2012.).
Gaidāms NOTIKUMS.., kaut kas būs.., par tiesām.., lielām summām.., katrs piektais Latvijas lats.., varbūt ripos galvas, reformēs, pārdalīs budžetu? Līdzība ar kampaņu, kas pirms dažiem gadiem beidzās ar meteorītu Mazsalacā.
Pēc nelielas pauzes "Diena" publicē veselu atvērumu. Ziņojums, kas nekad nebija slepens, kļūst plaši pieejams. Tajā īsi atreferēti 12 par spilgtākajiem atzītie spriedumi un summas, ko samaksājusi valsts (800 eiro, 10 800 eiro, 6500 eiro utt.). Kopš 2000. gada valstij nācies samaksāt 276 927 latus. No šīs 10 vai 11 gados uzkrājušās summas par kļūdām, ko pieļāvušas tiesas, samaksāts 60 021 lats. Sadalot uz 10 gadiem, tas ir 6000 latu gadā. Taču virsraksts ir šausminošs: "Katrs piektais lats uz tiesnešu kļūdu rēķina" (Diena, 18.05.2012.). Turpinājumā, armijas valodā runājot, darbā tiek laista smagā artilērija. Tiek atgādināts, ka Latvijas Komercbanku asociācija un Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) jau nesen brīdinājusi, ka tiesu darba zemais reitings kavē ārvalstu kapitāla ieplūšanu. Sīkāk papētot gan izrādās, ka runāts par tiesiskās vides reitingu kopumā. Arī ASV vēstniece esot norādījusi, ka šis fakts nelabvēlīgi ietekmē ASV biznesa aprindu vēlmi izvērst darbību Latvijā. Pēc tikšanās ar Ingu Reini satraucies ir Valsts prezidents (LETA, 12.04.2012.).
Nu varēja gaidīt tiesās pieļauto kļūdu analīzi un izjautāt ziņotājus, kā kļūdas izslēgt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
