Pagājušajā nedēļā, 20. jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstīja un Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu (OPTIL). Likums Saeimā tika pieņemts 2012. gada 31. maijā, bet spēkā stāsies 2012. gada 1. jūlijā.
Kā norādīts OPTIL pirmajā pantā, “šā likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību”. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1994. gada likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, kas līdz šim regulēja oficiālo publikāciju.
Saskaņā ar OPTIL arī turpmāk Latvijas Republikas oficiālais izdevums būs “Latvijas Vēstnesis”, taču tas tiks izdots nevis drukātā formā, bet tikai elektroniski – tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Paredzēts, ka kopš 1993. gada iznākušais Latvijas Republikas oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” pēc pusgadu ilga pārejas perioda (no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim), kura laikā Saeimai un valdībai būs jāpārliecinās par elektroniskās publikācijas drošību, tiks slēgts.
Tādējādi VSIA “Latvijas Vēstnesis”, kas īsteno valsts oficiālo publikāciju, varēs ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus un samazināt sludinājumu maksu par oficiālajiem sludinājumiem. Likums arī nosaka, ka VSIA “Latvijas Vēstnesis” līdz 2016. gada 1. janvārim jāpārveido par valsts aģentūru.
OPTIL regulē šādus jautājumus: oficiālajā izdevumā publicējamā informācija; likuma izsludināšana un spēkā stāšanās; Saeimas lēmuma spēkā stāšanās un publicēšana; Valsts prezidenta tiesību aktu spēkā stāšanās un publicēšana; Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktu izsludināšana, publicēšana un spēkā stāšanās; tiesību aktu izsludināšana un publicēšana ārkārtējos gadījumos; ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija un kolīziju normas; oficiālo paziņojumu publicēšanas kārtība; publicējamās informācijas iesniegšanas un publicēšanas kārtība oficiālajā izdevumā; oficiālās publikācijas nodrošināšanas izmaksas; par oficiālo publikāciju atbildīgās institūcijas un to kompetence; oficiālo publikāciju informācijas sistēma; tiesību aktu sistematizācija tīmekļa vietnē www.likumi.lv; oficiālā izdevuma un sistematizēto tiesību aktu bezmaksas tiešsaistes pieejamība vietnēs www.vestnesis.lv un www.likumi.lv; oficiālās publikācijas un sistematizēto tiesību aktu atkalizmantošanas kārtība; oficiālo publikāciju nodošana arhīvā un nacionālā kultūras mantojuma pastāvīga saglabāšana.
Vienlaikus ar OPTIL izsludināšanu Valsts prezidents nosūtījis Rakstu Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, kurā izteicis apsvērumus par likuma nozīmi, oficiālās publicēšanas finansēšanas modeli un citiem.
|
Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai Ļoti cienījamā Āboltiņas kundze! Augsti godājamais Dombrovska kungs! Saeima 2012.gada 31.maijā pieņēma Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu. Šis likums ir būtisks solis Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, sistēmiski sakārto vairākus tiesiskus jautājumus un likuma līmenī nosaka valsts pienākumu gādāt, lai personas tiktu iespējami plaši informētas par viņu tiesībām un pienākumiem. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma izstrādei veltīts daudz laika un pūļu, tai skaitā veikts situācijas izvērtējums un notikušas plašas diskusijas gan izpildvaras, gan likumdevēja līmenī. Neraugoties uz to, Valsts prezidenta kancelejā tika saņemts lūgums likumu neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai. Šā iemesla dēļ, izsludinot likumu, vēlos atzīmēt dažus svarīgus jautājumus. Vispirms vēlos akcentēt, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 14.panta otrās daļas (nosaka valsts pienākumus likumu skaidrošanā) un 16.panta (nosaka sistematizētu normatīvo aktu pieejamību portālā www.likumi.lv) nepieciešamību nosaka Satversmes 90.pants. Šie pienākumi nav deleģējami tiešā valsts kontrolē neesošam tiesību subjektam. Šāds secinājums izriet gan no Satversmes tiesas savulaik lemtā (sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16.punkts), gan Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita paustā viedokļa, gan tiesībsarga un Saeimas Juridiskā biroja nepārprotami norādītā. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā paredzēts saglabāt līdzšinējo finansēšanas modeli, saskaņā ar kuru oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas publicēšanas izmaksas galvenokārt sedz no privāto tiesību subjektu maksājumiem par normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem paziņojumiem (sludinājumiem). Šāda prakse Eiropas Savienībā ir plaši izplatīta, nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un pats Eiropas Savienības oficiālais publikācijas izdevējs šādi tiek finansēts. Tas ir katras valsts nacionālo tiesību jautājums. Lai arī sociālie partneri neiebilst pret iespēju, ka no maksas par normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem paziņojumiem (sludinājumiem) tiktu finansētas noteiktas un nepieciešamas oficiālā izdevēja funkcijas, viņi norāda: maksa būtu jāieskaita valsts budžetā, nevis tieši jāmaksā oficiālās publikācijas nodrošinātājam. Tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka maksas tehniska pārlikšana vien un citāda naudas plūsmas organizēšana būtību nemainīs, tā vienīgi var samazināt pieejamo resursu apjomu. Valstij tik plašu publisku funkciju izpilde, kā noteikts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, būtu jāfinansē arī no publiskajiem finanšu resursiem. Valstij pakāpeniski būtu jāparedz un jāpalielina valsts budžeta finansējums likumā noteikto funkciju veikšanai, un šo jautājumu jāizlemj kontekstā ar likumā paredzēto oficiālā izdevēja reorganizāciju. Tā kā šobrīd valsts budžeta iespējas ir ierobežotas un finanšu jautājumi ir sajaukti ar juridiska rakstura diskusijām, pašlaik nebūtu iespējams pieņemt izsvērtāko lēmumu. To apliecina arī fakts, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma likumprojekta anotācijā atbilde uz juridisku jautājumu Š papīra formas saglabāšana Š aizstāta ar finansiāla rakstura atbildi Š taupīt, atsakoties no papīra formas. Saeima savu darbu ir izdarījusi, un šis likums ir pietiekami izstrādāts, lai tiktu izsludināts un stātos spēkā, tas pamatā nemaina pastāvošo finansēšanas kārtību un paredz pat netiešu maksas par paziņojumiem (sludinājumiem) samazinājumu. Ministru kabinets likuma pārejas noteikumos atvēlētajā laikā var turpināt meklēt optimālo finansēšanas modeli un ņemt vērā sociālo partneru izteiktās bažas, taču nesamazinot likumā noteikto valsts pienākumu apjomu. Ar cieņu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgā 2012.gada 20.jūnijā |
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
