Kā “Jurista Vārda” lasītāji jau informēti iepriekš, 2012. gada 1. jūlijā ir stājies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums1 (OPTIL), kas tagad aizstājis ikvienam juristam tik pazīstamo un svarīgo likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”2 (tautas valodā to mēdz dēvēt arī par “likumu ar garo nosaukumu”, tādēļ šis apzīmējums ērtības labad tiks izmantots arī turpmāk rakstā). Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem būtiskiem juridiskiem aspektiem, kas izriet no izmaiņām līdzšinējā kārtībā.
Kā “Jurista Vārda” lasītāji jau informēti iepriekš, 2012. gada 1. jūlijā ir stājies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums1 (OPTIL), kas tagad aizstājis ikvienam juristam tik pazīstamo un svarīgo likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”2 (tautas valodā to mēdz dēvēt arī par “likumu ar garo nosaukumu”, tādēļ šis apzīmējums ērtības labad tiks izmantots arī turpmāk rakstā). Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem būtiskiem juridiskiem aspektiem, kas izriet no izmaiņām līdzšinējā kārtībā.
Jaunais likums tika izstrādāts, pamatojoties uz Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju3, kā arī ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi oficiālo publikāciju nodrošināšanā4 un noskaidrojot vairāku Latvijas tiesībzinātnieku viedokli par oficiālo publikāciju nodrošināšanu5, un iedzīvotāju paradumus normatīvo aktu meklēšanā6.
Pārņemot regulējumu no “likuma ar garo nosaukumu”, OPTIL paredz arī nelielas atšķirības no iepriekšējā tiesiskā regulējuma.
Tātad kaut arī OPTIL expressis verbis nav noteikts, ka vienīgi publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir oficiāla, ar jauno likumu nav bijis paredzēts mainīt līdzšinējo “Latvijas Vēstneša” kā vienīgā Latvijas Republikas oficiālā izdevuma statusu. OPTIL expressis verbis arī neparedz, ka likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā, jo tas faktiski izriet jau no Satversmes 4. panta un Valsts valodas likuma 3. panta pirmās daļas.
Atšķirībā no “likuma ar garo nosaukumu” 7. panta OPTIL 2. panta otrā daļa paredz saistošu raksturu ne tikai spēkā esošajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, bet arī citiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem tiesību aktiem un oficiālajiem paziņojumiem.
Formulējot OPTIL 2. panta otro daļu, ņemts vērā, ka daudzos spēkā esošajos normatīvajos aktos līdz šim jau de facto bija ietverta prezumpcija, ka “Latvijas Vēstnesī” publicētā informācija ir vispārzināma un saistoša, tomēr expressis verbis tas nav bijis normatīvi noteikts. Piemēram, Paziņošanas likuma7 11. pants paredz iespēju paziņot dokumentu publiski laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, uzskatot, ka dokuments ir paziņots adresātam nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas. Ņemot vērā OPTIL 2. panta otrajā daļā paredzēto saistošo raksturu publikācijai oficiālajā izdevumā, šā likuma 3. panta pirmajā daļā vienlaikus atrunāts, ka oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē tikai tādus paziņojumus, kuru publicēšanu šajā izdevumā paredz ārējie normatīvie akti.
Tāpat OPTIL 4. panta trešajā daļā ir precizēts “likuma ar garo nosaukumu” 4. pantā ietvertais regulējums par likumu spēkā stāšanās termiņu, novēršot Satversmes 69. panta pārrakstīšanu, kā arī vienlaikus konkretizējot kārtību, kādā skaita šajā Satversmes pantā paredzēto likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās termiņu. Tādējādi tika aizpildīts līdz šim pastāvējušais robs tiesiskajā regulējumā par likumu izsludināšanas termiņa skaitīšanas kārtību.
OPTIL 7. panta trešajā daļā ir precizēts “likuma ar garo nosaukumu” 6. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums par Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumu spēkā stāšanās kārtību, ietverot skaidru atrunu, ka šis regulējums neattiecas uz to Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumu spēkā stāšanās kārtību, kuriem ir administratīvā akta raksturs, jo šādi Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumi stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
OPTIL 9. pantā ir precizēti tiesību normu kolīziju risināšanas principi atbilstoši tiesību teorijas atziņām un Administratīvā procesa likuma 15. pantā ietvertajam regulējumam. Vienlaikus salīdzinājumā ar “likumu ar garo nosaukumu” jaunais likums papildināts ar regulējumu par normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, kas pārņemts no Administratīvā procesa likuma 15. panta otrās daļas un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta pirmās daļas. OPTIL tapšanas procesā iesaistītajām pusēm bija atšķirīgi viedokļi par nepieciešamību pārrakstīt šajā likumā tiesību teorijas atziņas un Administratīvā procesa likumā ietverto regulējumu par ārējo normatīvo aktu piemērošanu. Tomēr likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā šo regulējumu pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma iekļāva likumā, lai nodrošinātu ērtu atsauču veidošanu uz ārējo normatīvo aktu piemērošanas principiem jebkurā procesā, ne tikai administratīvajā. Vienlaikus jāatzīmē, ka OPTIL 9. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā ietvertais regulējums pārņemts no Administratīvā procesa likuma un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma, ja tā var sacīt, mehāniski, neizvēršot plašas diskusijas par normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju pēc būtības (piemēram, par autonomo publisko tiesību subjektu izdoto normatīvo aktu vietu juridiskā spēka hierarhijā).
Tāpat OPTIL 9. panta piektā daļa paredz: gadījumā, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Tādējādi OPTIL 9. panta piektā daļa paplašina “likuma ar garo nosaukumu” 10. pantā ietverto principu, to attiecinot ne tikai uz Ministru kabineta noteikumiem, bet arī uz citu deleģētās likumdošanas kārtībā izdoto normatīvo aktu juridisko spēku. Šis regulējums likumdevējam neliedz, tāpat kā līdz šim, grozot pilnvarojošās tiesību normas, katrā konkrētajā gadījumā lemt par iepriekš uz attiecīgo normu pamata izdoto normatīvo aktu piemērošanas pagarināšanu līdz jaunu normatīvo aktu izdošanai. Tas netieši izriet arī no OPTIL pārejas noteikumu 2. punkta, kas paredz pagarināt uz “likuma ar garo nosaukumu” pamata izdoto Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 279 “Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju” piemērošanu līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai saskaņā ar OPTIL 16. panta pirmo daļu.
Tāpat atšķirībā no “likuma ar garo nosaukumu” OPTIL paredz arī daudzus līdz šim normatīvi neatrunātus jautājumus (piemēram, par oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdevēja tiesisko statusu, par normatīvo aktu sistematizācijas rezultātā radītās informācijas tiesisko statusu utt.).
Kā liecina sociālo pētījumu aģentūras FIELDEX veiktā aptauja par iedzīvotāju paradumiem normatīvo aktu meklēšanā8, 83% respondentu normatīvos aktus meklējuši globālajā tīmeklī, no tiem 55,5% – tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Tomēr, iespējams, ne ikviens līdz šim ir apzinājies, ka globālajā tīmeklī atrastajiem normatīvo aktu tekstiem nav juridiski saistoša rakstura, jo līdz šim tāds bija tikai normatīvā akta publikācijai oficiālajā laikrakstā. OPTIL šis jautājums tika risināts, skaidrāk nodalot oficiālo publikāciju (tā ir pieejama tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv kā periodisks elektronisks oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” un ir juridiski saistoša) no normatīvo aktu sistematizācijas rezultātā radītās informācijas, kurai ir tikai informatīvs raksturs. Piemēram, tīmekļa vietnē www.likumi.lv sistematizētie normatīvo aktu teksti ir paredzēti tikai informatīviem nolūkiem, lai palīdzētu sabiedrībai labāk orientēties spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā. Līdz ar to, atsaucoties juridiskajos dokumentos uz tiesību normām, vienmēr būtu jāpārbauda attiecīgā normatīvā akta oficiālā publikācija, kā to parasti māca topošajiem juristiem jau pirmajos studiju kursos.
1 Latvijas Vēstnesis, 20.06.2012., Nr. 96.
2 Likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, Nr. 13; 2003, Nr. 8; Latvijas Vēstnesis, 2009, Nr. 205.
3 Apstiprināta ar Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 206 “Par Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju”. Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr. 59.
4 Sk. informācijas apkopojumu par oficiālo publikāciju elektroniskā formā Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas valstīs (situācija uz 2011. gada 1. novembri). Pieejams: http://circa.europa.eu/irc/opoce/ojf/info/data/prod/data/pdf/Authentic_electronic_publication-EU-EFTA-20111101.pdf [skatīts 28.06.2012.].
5 Skat. žurnāla “Jurista Vārds” 2009. gada 21. aprīļa 16. numuru. Pieejams: http://juristavards.lv/index.php?laidiens_id=7428&year=2009&month=4&day=21 [skatīts 28.06.2012.].
6 Aptauju “Sabiedrības viedoklis par likumu pieejamību” 2010. gada martā veica sociālo pētījumu aģentūra FIELDEX. Pieejams: http://www.lv.lv/wwwraksti/LVLV/PETIJUMI/2010_1.PDF [skatīts 28.06.2012.].
7 Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr. 102.
8 Aptauja “Sabiedrības viedoklis par likumu pieejamību”. Pieejama: http://www.lv.lv/wwwraksti/LVLV/PETIJUMI/2010_1.PDF [skatīts 28.06.2012.].
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.