Par policiju, pašvaldībām un sabiedrības drošību
Modris Žeivots, LPA Policijas tiesību un robežsardzes katedras asoc. prof.,— “Latvijas Vēstnesim”
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Drošība Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs pēc to transformācijas ir gandrīz vienāda. Parādījās organizētā noziedzība. Pieauga noziegumi pret īpašumu un cilvēka dzīvību. Starpvalstu pētījums, kurā piedalījās arī Latvijas Policijas akadēmija, ir apstiprinājums tam. Pētījums apliecināja, ka sabiedrības drošību pētījumā iesaistītajās valstīs apdraud gan politiskie iemesli (brīvas robežas, mazāk tiek kontrolēts indivīds), gan ekonomiskie iemesli (bezdarbs, disproporcija vērtību sadalē, dzīvo vienā valstī, bet ir dažāda attieksme pret bagātību, piemēram, bērns jau no mazotnes jūt, ka nolemts nabadzībai, u.tml.), arī sabiedrības morālie iemesli (sabiedrības kontroles trūkums, baznīca zaudējusi savu nozīmi pār personību). Arī paši iedzīvotāji tik daudz nebaidās no noziedzības, kā viņus baida plašsaziņas līdzekļi. Izskanēja aicinājums turpināt pētīt, cik lielā mērā būtu pieļaujama privāto līdzekļu izmantošana sabiedrības drošības interesēs, kāds būtu šādas līdzfinansēšanas tiesiskais pamats, kādas līdzdalības formas būtu iespējamas, cik šāda tiesiska regulēšana ir efektīva utt., tādējādi veicinot sadarbību starp valsti, pašvaldībām un privātajām struktūrām. Jāturpina skaidrot galvenos šķēršļus, arī tiesu sistēmas darbā, kas traucē uzlabot sabiedrības drošību, noskaidrot un ieviest jaunas sadarbības formas un metodes.
Kāda loma šajā jautājumā ir pašvaldībām?
Sabiedrību ļoti uztrauc tās drošība. Noziedzība Latvijā joprojām ir aktuāla. Tā ir pat viena no svarīgākajām problēmām. Joprojām dzirdami pārmetumi policijai, ka tā daudz spēka un līdzekļu velta mazsvarīgu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, tajā pašā laikā daudzi smagi un bīstami noziegumi paliek neatklāti. Tas pamatoti rada iedzīvotājos satraukumu, jo policija ir pārslogota ar mazsvarīgu pārkāpumu izskatīšanu. Šajā sakarībā svarīga nozīme valsts attīstībā ir kriminālās prevencijas jautājumiem. To svarīgumu apzinās praktiskie darbinieki, bet negrib saprast politiķi. Un šeit svarīga loma atvēlēta tieši pašvaldībām. Tām jābūt šī darba koordinatoriem un galvenajiem pasūtītājiem. Pētot ārvalstu tiesību aizsardzības iestāžu un pašvaldību darba pieredzi, lai pasargātu savus iedzīvotājus no kļūšanas par cietušo, dzirdami aicinājumi vēl vairāk attīstīt un dažādi atbalstīt pašvaldības policiju. Šādiem aicinājumiem seko arī praklaintiska rīcība, piemēram, Polijā.
Pašvaldībām ar tām pakļautām institūcijām, pēc ārvalstu zinātnieku un praktiķu domām, jābūt tam spēkam, kas nodarbosies ar mazāksvarīgu pārkāpumu izlemšanu un veiks preventīvo darbu tieši savās administratīvajās teritorijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.