[1] Fēlikss Cielēns būtiski ietekmējis Latvijas Republikas Satversmes1 (turpmāk – Satversme) tapšanu. Proti, F. Cielēns Satversmes komisijas uzdevumā rakstīja Satversmes projekta tēzes un vadīja Satversmes komisijas 1. apakškomisijas darbu, kurā tika formulētas Satversmes pantu redakcijas.2 Ņemot vērā viņa politisko aktivitāti, Latvijas Satversmes sapulcē un Saeimu sēdēs veltīto uzmanību Satversmes piemērošanai, kā arī publicētos rakstus, F. Cielēns uzskatāms par vienu no spilgtākajiem Latvijas konstitucionālo tiesību pamatlicējiem.3
F. Cielēns kā konstitucionālo tiesību praktiķis sevi pierādīja jau 1915. gadā, kad izstrādāja Latvijas autonomijas projektu Krievijas sastāvā, kuru atbalstīja Bernes latviešu kolonijas birojs. Šajā projektā tika prasīta visu latviešu apdzīvoto teritoriju, ieskaitot Latgali, apvienošana vienā teritorijā. Bija paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāji ievēlētu Latvijas Saeimu, kurai būtu likumdošanas tiesības vietējās saimnieciskās, politiskās, kulturālās, tiesiskās un sabiedriskās dzīves noregulēšanai. Tāpat projektā tika ietverts princips, ka visās iestādēs un skolās tiek nodrošinātas latviešu valodas lietošanas tiesības.4
[2] Mūsdienās ievērību pelnītu arī kāds cits domu eksperiments, kuru F. Cielēns sastādīja un publiskoja trimdā. Laikraksts "Latvju Ziņas" 1947. gada decembrī divos turpinājumos publicēja viņa rakstu "Baltijas federācija". Šajā rakstā viņš aizstāvēja Baltijas savienoto valstu ideju, kā arī piedāvāja jaunās federācijas satversmes pamatprincipus.5
Baltijas federāciju F.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.