Raksta autors uzskata, ka centralizēta dalībnieku un akcionāru/kapitāla daļu un akciju īpašnieku reģistra izveidei nevajadzētu būt pašmērķim, šāda reģistra izveide ir apsverama, ja ir skaidrs tā mērķis un reģistra izveide ir racionālākais risinājums šī mērķa sasniegšanai. Tāpat, apsverot centralizēta reģistra izveides nepieciešamību un mērķi, ir vēlams izvērtēt, vai šāda reģistra izveide nerada papildu administratīvu vai finansiālu slogu komersantam, akcionāriem un dalībniekiem, citām privātpersonām, kas veic darījumus ar akcijām un kapitāla daļām, gan arī centralizēta reģistra idejas saderību ar tām komerctiesību un publisko tiesību koncepcijām, uz kurām ir balstītas Latvijas komerctiesības.

Tāpat raksta autors uzskata, ka centralizēta akcionāru reģistra izveide, nododot šī reģistra vešanas/turēšanas funkciju Uzņēmumu reģistram (turpmāk – UR) un/vai iesaistot tajā zvērinātus notārus, nav lietderīga, taču ir jāpilnveido un jāpadara drošāka SIA kapitāla daļu un dematerializēto kapitāla vērstpapīru¹ uzskaite un apgrozība, paredzot lielāku Latvijas Centrālā depozitārija (turpmāk – LCD) iesaisti šajā procesā un jau eksistējošās publiskā apgrozībā esošo kapitāla vērtspapīru uzskaites un aprites sistēmas izmantošanu arī citu dematerializētu kapitāla vērtspapīru uzskaitē un apritē.

Dalībnieku (akcionāru) reģistrs, tā vešana un nozīme

Akcionāru un dalībnieku reģistra vešanas pašreizējā kārtība

Komerclikums pašlaik paredz trīs atšķirīgas dalībnieku (akcionāru) reģistra vešanas kārtības – SIA dalībnieku reģistru ved pati sabiedrība, ierakstus tajā apliecina sabiedrības valdes priekšsēdētājs vai cits valdes pilnvarots loceklis; akciju sabiedrībās tiek vesta tikai vārda akciju uzskaite, valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu, ierakstu pareizību akcionāru reģistrā apliecina valdes priekšsēdētājs vai cits valdes pilnvarots valdes loceklis; savukārt uzrādītāja akciju un publiskā apgrozībā esošu akciju reģistrs Komerclikuma izpratnē netiek vests vispār, šo akciju uzskaiti veic un nodrošina LCD un tā dalībnieki.

Komerclikuma normas, kas nosaka dalībnieku reģistra vešanas kārtību un kompetenci, ir imperatīvas un nepieļauj SIA dalībnieku reģistra vešanas funkcijas nodošanu trešajai personai. Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrību vārda akciju reģistru vešanu ir izteikts viedoklis, ka atšķirībā no SIA akciju sabiedrības valde ir tiesīga nodot akcionāru reģistra vešanu trešajai personai.² Taču šāds uzskats ir pareizs tikai daļēji. Var piekrist viedoklim, ka Komerclikums ļauj akciju sabiedrībai izvēlēties vest vai nevest akcionāru reģistru un ka likums ļauj piesaistīt pakalpojuma sniegšanai trešo personu. Taču kādā apjomā šī funkcija var tikt deleģēta trešajai personai – pakalpojumu sniedzējam? Atšķirībā no SIA, kur "ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis",³ akciju sabiedrībā saskaņā ar Komerclikuma 234. panta otro daļu valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis apstiprina nevis "ierakstu", bet gan "ieraksta pareizību". Šī atšķirība potenciāli ļauj domāt, ka "ierakstu" (ar visām no ieraksta fakta izrietošām tiesiskajām sekām) akcionāru reģistrā var veikt arī trešā persona. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Komerclikuma 228. panta trešo daļu no vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā, un ka 136. panta otrā daļa par "akcionāra statusa" iegūšanas dienu nosaka ieraksta akcionāru reģistrā dienu, šķietami, ir pamats secinājumam, ka atšķirībā no SIA dalībnieka akcionārs no vārda akcijas izrietošas akcionāra tiesības var iegūt neatkarīgi no akciju sabiedrības valdes, bez valdes priekšsēdētāja/pilnvarotā valdes locekļa veikta ieraksta apliecinājuma. Tomēr šāds secinājums nav pareizs. Kaut arī formāli vārda akcijas turētājs, iespējams, iegūst no vārda akcijas izrietošās tiesības ar brīdi, kad viņš par tādu ir ierakstīts akcionāru reģistrā,⁴ saskaņā ar Komerclikuma 234. panta otro daļu šīs tiesības nav izlietojamas (vismaz ne pret pašu akciju sabiedrību), kamēr attiecīgā ieraksta pareizību nav pārbaudījis un apliecinājis ar savu parakstu valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. Pretējs secinājums padarītu Komerclikuma 234. panta otrās daļas noteikumu par bezmērķīgu. Līdz ar to pēc būtības Komerclikums pašlaik pieļauj tikai akcionāru reģistra vešanas tehnisko funkciju nodošanu trešajai personai, bet ne pilnīgu reģistra vešanu.

Tādējādi pašlaik spēkā esošais regulējums nepieļauj pilnīgu dalībnieku (akcionāru) reģistru vešanas nodošanu trešajām personām.

Publiskā apgrozībā esošas akcijas

Publiskajā apgrozībā esošo akciju uzskaite notiek saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgu regulējošiem likumiem. Akcionāra tiesības publiskā apgrozībā esošu akciju turētājiem rada akcijas piederība – grāmatojums akcionāra finanšu instrumentu kontā.⁵ Arī uzrādītāja akciju un to turētāju uzskaites kārtība ir līdzīga publiskajā apgrozībā esošo akciju uzskaitei. Saskaņā ar Komerclikuma 236.¹ pantu akciju sabiedrība uzrādītāja akciju uzskaiti neved, uzrādītāja akcijas ir iegrāmatojamas LCD saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem. Līdzīgi kā publiskajā apgrozībā esošām akcijām akcionāra tiesības uzrādītāja akciju turētājiem rada akcijas piederība – grāmatojums akcionāra finanšu instrumentu kontā. Atsauce Komerclikuma 236.¹ pantā uz Finanšu instrumentu tirgus likumu ļauj piemērot šo akciju iegrāmatošanai, uzskaitei un apritei LCD noteikumus un sistēmu, tādējādi faktiski iekļaujot šīs akcijas tajā pašā finanšu instrumentu aprites sistēmā kā publiskā apgrozībā esošus pārvedamus vērtspapīrus.

No akciju sabiedrības skatpunkta, Komerclikumā noteiktajam akciju dalījumam publiskajā apgrozībā esošās akcijās un uzrādītāja akcijās nav būtiskas nozīmes, jo visas publiskā apgrozībā esošās akcijas ir uzrādītāja akcijas. Uzrādītāja akciju un publiskajā apgrozībā esošo akciju turētāju tiesības attiecībā uz akciju sabiedrību un šo tiesību izlietošanas mehānismi neatšķiras. Tādējādi viena no galvenajām uzrādītāja akciju (t. sk. publiskajā apgrozībā esošu akciju) uzskaites īpatnībām pretstatā vārda akciju uzskaitei ir tā, ka akciju sabiedrības valdes rīcībā nevienā brīdī nav aktuālu pilnīgu ziņu par uzrādītāja akciju turētājiem, ziņas par uzrādītāja akciju turētājiem valde nepieciešamības gadījumā var saņemt no LCD vai likumā īpaši paredzētos gadījumos – no akciju turētāja vai labuma guvēja.⁶ Līdz ar to ir secināms, ka likums pašlaik neparedz pilnīga un visaptveroša akcionāru reģistra vešanu akciju sabiedrībās.