Pirmajā rakstā* autors apskatīja tās saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK) problēmas, kas rodas līdz brīdim, kad parādniekam tiek izsniegts brīdinājums. Šajā rakstā autors pievērsīsies tiem jautājumiem, kas saistīti ar SPIBK procesu pēc brīdinājuma izsniegšanas parādniekam. Tie ir tiesvedības izbeigšana un saistību piespiedu izpildīšanas apstrīdēšana.
1. Tiesvedības izbeigšana un pāreja uz parasto civilprocesu
CPL 406.7 panta pirmā daļa nosaka: "Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā." Līdz ar to, ja parādnieks ir iesniedzis iebildumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu (CPL 406.8 p.1. d.). Kā redzams, nekāda pāreja uz parasto civilprocesu prasības kārtībā CPL nav paredzēta. Ja kreditors vēlas, viņš var celt prasību prasības tiesvedības kārtībā (CPL 406.8 p.3. d.).1
Lai gan Latvija brīdinājuma kārtības institūtu ir pārņēmusi galvenokārt no Vācijas civilprocesa, jāsecina, ka Vācijā šī pāreja uz prasības tiesvedību CPL ir ietverta. Piemēram, ja parādnieks laikā iesniedz iebildumus (tos var iesniegt divu nedēļu laikā, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek izdots izpildes lēmums; Vācijas CPL 694. p. 1. d.), tiesa tos pārsūta pieteicējam (Vācijas CPL 695. p.).2 Salīdzinājumam: Latvijas CPL 406.7 panta otrā daļa paredz nosūtīt parādnieka atbildi pieteicējam tikai tad, ja parādnieks atzinis pieteikumu kādā tā daļā (tad pieteicējam tiesa paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā). Attiecīgi, ja parādnieks iesniedzis iebildumus pret maksājuma pamatotību, tiesnesis uzreiz pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, nemaz pirms tam neinformējot pieteicēju par parādnieka iebildumiem un to saturu.
Vācijas civilprocesā, pēc tam, kad tiesa pārsūtījusi parādnieka iebildumus pieteicējam, katram no šiem lietas dalībniekiem ir tiesības ierosināt strīdu jeb lietas izskatīšanu prasības kārtībā (Vācijas CPL 696. p. 1. d.). Ja kāda no pusēm (pieteicējs vai parādnieks) to pieprasa, tiesa ex officio pārsūta lietas materiālus piekritīgajai tiesai (kurai ir piekritība skatīt attiecīgo strīdu starp pusēm;3 Vācijas CPL 696. p. 1. d.). Pieteicējs lūgumu par pāreju uz parasto civilprocesu var iekļaut jau pašā pieteikumā par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā vai arī izteikt to pēc tam, kad saņēmis parādnieka iebildumus4 (Vācijas CPL 696. p. 1. d.). Tiesnesis pēc parādnieka iebildumu saņemšanas šādā gadījumā pārsūta lietas materiālus pieteicēja pieteikumā norādītajai tiesai, kura dod pieteicējam divu nedēļu laiku, lai pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā pārveidotu par prasības pieteikumu atbilstoši Vācijas CPL noteiktajām prasībām (sk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.