Saeimā trešajā lasījumā pašlaik atrodas likumprojekts, kurā paredzēti apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL).1 Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru cita starpā risina šie grozījumi, ir: 1) fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas principa ieviešana civilprocesā un 2) tiesas dokumentu izsniegšanas prezumpcija personai tās deklarētajā dzīvesvietā.
Tieši šie abi jautājumi ir piesaistījuši autoru uzmanību, taču uzreiz jāatzīst, ka nebūt ne pozitīvā plāksnē. Pastāv zināmas bažas, ka likumdevēja piedāvātais risinājums tiesas procesu paātrināšanai patiesībā izrādīsies iemesls sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECTK) 6. panta pirmās daļas pārkāpumu no Latvijas puses, kā arī dispozitivitātes principa pārkāpumiem civilprocesā. Ikvienam ir skaidrs, ka šādu situāciju pieļaut nedrīkstētu, tādēļ raksta mērķis ir īsumā aplūkot piedāvāto grozījumu būtību gan no civilprocesa teorijas, gan cilvēktiesību, gan arī starptautiskā civilprocesa viedokļa.
Uzreiz jāatzīmē, ka raksts ir nevis zinātnisks, bet gan aktualitātes raksts, lai veicinātu juristu diskusiju pirms attiecīgo grozījumu pieņemšanas Saeimā galīgajā lasījumā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.