25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)
Notikums
Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā
17
Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma prezentācijā: Dr.iur. Mārtiņš Mits, Dr.iur.h.c. Egils Levits (komisijas priekšsēdētājs), Lauris Liepa, Gunārs Kusiņš un Dr.iur. Daiga Rezevska.
Foto: Boriss Koļesņikovs

Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols.

Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi.

Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem.

Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ak
28. Septembris 2012 / 12:26
0
ATBILDĒT
Nu ja, 170...

http://president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_V edoklis.doc
peksis
28. Septembris 2012 / 09:49
0
ATBILDĒT
Daudz pieminētajā Robežlīguma spriedumā 31.3.p Satversmes tiesa ierakstīja-

Satversme liedz antikonstitucionālā veidā likvidēt Latvijas valsts neatkarību vai tajā nodibināto demokrātisko tiesisko valsti.



Tad jau iznāk, ka ST domā, ka konstitucionālā veidā var likvidēt Latvijas neatkarību.



Gribētos gan zināt kādu veidu Satversmes tiesa uzskata par konstitucionālu veidu Latvijas neatkarības zaudēšanai.
dr;iur.
28. Septembris 2012 / 08:32
0
ATBILDĒT
Man līdz šim bija licies, ka Saetversmes kodola pastāvēšana ir pati par sevi saprotama lieta un to zina katrs. Ja atzīst, ka pastāv tikai rakstītas tiesības, tad jājautā- pēc kādiem principiem tad līdz šim darbojās Satversmes tiesa ? Tad nav brīnums, ka tā atzina, ka Abrene nav Latvijas teritorija, jo par to jau nekas Satversmē nav rakstīts.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 14
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties