Darbā ir izmantota gramatiskā, sistēmiskā, teleoloģiskā un vēsturiskā metode. Turklāt vēl izmantota salīdzinošā metode, apskatot kontinentālās Eiropas vācu tiesību grupas valstu – Austrijas, Šveices un Vācijas – doktrīnu un judikatūru, jo pastāv vēsturiska saistība ar šīm valstīm¹ un pēc "Latvijas tiesību sistēmas transformācijas tā, tāpat kā vairums citu pēcsociālistisko Austrumeiropas un Viduseiropas valstu tiesību sistēmu, ir stipri pietuvinājusies kontinentālās Eiropas tiesību loka vācu tiesību grupai (kuras sākotnējo kodolu veido Vācijas, Austrijas un Šveices tiesību sistēmas). Šo tiesību sistēmu judikatūra tādēļ ir piemērota un arī tiek visvairāk izmantota mūsu tiesu praksē nolēmumu argumentācijā. Tas veicina gan Latvijas integrāciju Eiropas tiesību telpā, gan Latvijas tiesu nolēmumu argumentācijas kvalitātes celšanu".²

1. CL īpašuma nodošanas sistēma

Īpašuma nodošana³ ir tāda īpašuma tiesības iegūšanas uz atsavināšanas darījuma pamata sistēma, kuras ietvaros īpašuma tiesības iegūšanas uz atsavināšanas darījuma pamata būtiski nepieciešams nosacījums ir valdījuma nodošana vai korroborācija ar nolūku atdot lietu citam par īpašumu, no vienas puses, un iegūt lietu sev vai citam par īpašumu, no otras puses. Ar atsavināšanas darījumu atsavinātājs apsola īpašuma tiesības nodot, un tas nodibina personisku prasījumu par īpašuma tiesību pāreju.⁴ Savukārt īpašuma tiesības pārnes valdījuma nodošana attiecībā uz kustamām lietām vai korroborācija attiecībā uz nekustamām lietām, jo valdījuma nodošana un korroborācija ir īpašuma iegūšanas veidi.⁵

Ja kustama lieta ir ierakstāma reģistrā, jānosaka, vai ieraksts ir konstitutīvs vai deklaratīvs. Ja ieraksts ir konstitutīvs, tad, piemēram, iegūstot īpašumā jūras kuģi, īpašuma tiesības iegūšanas veids ir ieraksts, nevis valdījuma nodošana. Ja ieraksts ir deklaratīvs, piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļiem, tad valdījuma nodošana netiek aizvietota ar reģistrāciju, bet ir nepieciešams priekšnosacījums īpašuma tiesības iegūšanai uz tiesiska darījuma pamata.⁶

Mūsdienu tiesu prakse ievērojami atšķiras no CL paredzētās nodošanas sistēmas, kā rezultātā CL nodošanas sistēma praksē transformējusies par līgumiskai sistēmai tuvāku.⁷

Sinaiskis norāda, ka izņēmuma kārtā CL atzīst līgumisko (konsensuālo) sistēmu, kuras ietvaros civiltiesiskās apgrozības ātruma prasības rezultātā, kas ir raksturīgs, piemēram, komersantu attiecībām, īpašuma tiesības atsevišķos gadījumos var pāriet uzreiz ar atsavināšanas darījumu, tam stājoties spēkā, bez lietas nodošanas.⁸ Tā, pēc Sinaiska domām, tajos gadījumos, kad līdzšinējais juridiskais valdītājs nolemj mantu uz priekšu vadīt ieguvēja vietā un vārdā, vienojoties par to, runa ir nevis par nodošanas sistēmu, bet konsensuālo sistēmu.⁹

Nevar piekrist Sinaiska viedoklim, ka atsevišķos gadījumos CL atzīst konsensuālo sistēmu, jo, analizējot īpašuma iegūšanas sistēmu, jāņem vērā, ka CL sadaļa, kurā noregulēta īpašuma tiesību pāreja uz darījuma pamata, ir nosaukta "Īpašuma iegūšana ar nodošanu" (CL 987.–997. pants). Jau no tā vien izriet, ka CL ir nostiprināta nodošanas sistēma.¹⁰

Nav arī jāatkāpjas no nodošanas sistēmas, jo CL regulējums ļauj kontrahentiem izvēlēties sev piemērotāko lietas valdījuma iegūšanas veidu: lietu var nodot reāli, simboliski vai fiktīvi. Piemēram, simboliska valdījuma nodošana, pārnesot īpašuma tiesības, būs tad, ja ieguvējam nodotas atslēgas no telpas, kur attiecīga lieta atrodas (CL 883. panta 6. punkts, 990. pants).

Kustamu un nekustamu lietu regulējums ir paralēls, jo CL lieto vienotu terminoloģiju un paredz līdzīgus principus. Gan vienā, gan otrā gadījumā ir nepieciešams tiesisks pamats (CL 987. pants, 993. panta pirmā daļa). Iegūstot nekustamas lietas īpašumā, tāpat kā kustamu lietu iegūšanas gadījumā ir divi posmi: tiesisks pamats un ieraksts zemesgrāmatā (CL 993., 994., 1477. u. c.). CL korroborācijas sistēma attiecībā uz nekustamām lietām pēc būtības un efekta atzīstama par simboliskas nodošanas sistēmu.¹¹

Privātpersonas nedrīkst mainīt jau pastāvošos lietu tiesību institūtus, tostarp atkāpties no nodošanas sistēmas. Tas izriet no CL lietu tiesību principa – slēgtas sistēmas principa (numerus clausus – latīņu val.).¹²

CL nodošanas sistēma ir saistīta ar Apela teoriju par titulus – modus. Saskaņā ar šo teoriju atsavināšanas darījums rada tikai pienākumu nodot lietu tiesības, taču īpašuma tiesības pāriet saskaņā ar nodošanu. Titulus ir likumā noteiktais pamats, kas piešķir tiesības uz lietu, tostarp (bet ne tikai) atsavināšanas darījums. Modus ir īpašuma iegūšanas veids, piemēram, īpašuma nodošana.¹³ Tātad saskaņā ar šo teoriju atsavināšanas darījums ir līdzeklis, lai ar nodošanu iegūtu īpašuma tiesības jeb titulus, bet nodošana ir īpašuma iegūšanas veids jeb modus.

Bukovskis un Sinaiskis norāda, ka jānošķir tituls (titulus), tiesisks pamats (iusta causa) un īpašuma nodošanas veids (modus). "Titulus ir formāla tiesiska zīme katram tiesiskam pamatam."¹⁴ Tituls un tiesisks pamats bieži vien atvieto viens otru un ir nesaraujami savstarpēji saistīti. Piemēram, kreditora vai īpašnieka tituls norāda katram sabiedrības loceklim attiecīgas personas tiesisko statusu (ārējais aspekts), bet tiesisks pamats ir tas, kas piešķir šim titulam tiesiskumu (iekšējais aspekts). Tiesisks pamats ir atsavināšanas darījums, savukārt īpašuma nodošana ir īpašuma iegūšanas veids. No minētā izriet, ka CL ņem vērā titulus – modus teoriju, jo atsavināšanas darījumam un īpašuma nodošanas aktam ir dažādas tiesiskas sekas. Šajā sakarā jāmin, piemēram, vienas lietas otrreizēja atsavināšana ar pirkuma līgumu, jo šajā gadījumā atsavinātājs, vēlreiz izsakot savu gribu, var brīvi lemt, kam viņš pārnesīs īpašuma tiesības ar valdījuma nodošanu vai ierakstu, pastāvot diviem spēkā esošiem pirkuma līgumiem, jo līdz valdījuma nodošanai vai ieraksta veikšanai viņš paliek īpašnieks. Vai arī gadījumos, kad lieta nodota uz atsavināšanas darījuma pamata pretēji likumiskam aizliegumam, atsavinājuma spēkā neesamības dēļ attiecīgais tiesiskais darījums nezaudē savu spēku un ir spēkā, ciktāl tas ir savienojams ar atsavinājuma aizliegumu (CL 1077.