Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu informācijas sistēmu, rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām, kā arī Augstāko tiesu.
Tieši par Augstākās tiesas nosaukumu ir radušās neskaidrības, jo to, iespējams, varētu mainīt: viens variants ir "Augstākā tiesa", cits variants ir "Augstākās tiesas Senāts", un vēl cits ir vienkārši "Senāts". Diskusijas cēlonis ir Tieslietu padomes atbalstītā likumdevēja iecere likvidēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu, tādējādi paredzot "tīro tiesu instanču" sistēmas ieviešanu Latvijā. Turpmāk rajona (pilsētas) tiesa būs pirmā instance, apgabaltiesa – apelācijas instance un Augstākā tiesa (Senāts) – kasācijas instance.
Apakškomisija šī jautājuma apspriešanai pieaicināja atzītus tiesību zinātņu ekspertus, kuriem lūdza izteikt apsvērumus par iespējamo Augstākās tiesas nosaukuma maiņu, to pārdēvējot par Senātu. Arī "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumiem.
PAR IESPĒJAMO AUGSTĀKĀS TIESAS NOSAUKUMA MAIŅU
Prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāns Apsītis
Vēstule Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai
2012. gada 28. augustā
Uzskatu, ka Latvijas Augstākās tiesas strukturālā reforma jāveic, lielā mērā balstoties uz valsts tiesību pēctecības (kontinuitātes) un vēsturiski juridiskajiem principiem.
Jau 1918. gada 6. decembrī Latvijas Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību". Tas bija tieslietu resora un visu tiesu darbības pamatakmens līdz pat 1940. gada 11. novembrim, kad LPSR Augstākās padomes prezidijs izdeva dekrētu "Par Latvijas PSR tiesu sistēmas pārveidošanu". Ar to Latvijas tiesu sistēma tika nofrizēta pēc PSRS parauga. Senāts tika likvidēts, bet Tiesu patātu pārveidoja par LPSR Augstāko tiesu. Tātad jēdziens "Augstākā tiesa" ir padomju laika bērns, kam nav nekā kopēja ar tiesu varas institūcijām Latvijas Republikā starpkaru posmā.
1918. gada Pagaidu nolikuma 1. punktā bija noteikts, ka "Latvijas tiesas un ar viņām saistītās iestādes darbojas pēc tiem vietējiem un Krievijas likumiem, kādi priekš Latvijas bija spēkā līdz 24. oktobrim 1917. gadā" (sk. grāmatu: "Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.