Rakstā atspoguļotas autora pārdomas par zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma iespējamām izmaiņām kontekstā ar Ministru kabineta šā gada 2. oktobrī atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""1 un no tā izrietošajiem ierosinājumiem par līdzšinējās kārtības pilnveidi.
Dalītā īpašuma situācijā zemes piespiedu noma ir kopīgs saskares punkts kā privatizēto dzīvokļu, tā apbūvētās zemes īpašniekiem. Joprojām ir aktuāls jautājums par to, kā šīs savstarpēji pretrunīgās tiesiskās intereses līdzsvarot visiem pieņemamā un saprātīgā formā. Turklāt šo piespiedu attiecību ilgtermiņa raksturs īpaši izceļ tiesiskā regulējuma sociālo jūtīgumu.
Pēc vairākiem Satversmes tiesas nolēmumiem un Saeimas pieņemtiem likumu grozījumiem ir būtiski palielinājušies zemes nomas maksājumi. Reaģējot uz pieaugošo iedzīvotāju neapmierinātību, kas arī veido plašu vēlētāju daļu, Ministru kabinets šā gada 2. oktobrī ir apstiprinājis vairākus likumprojektus, kuros ir pievērsies arī zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību sakārtošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.