Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1
Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā.
Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria).
|
|
|
| Alberto Maconi |
Andželo Estrella-Farija |
Martins Stanfords |
Lūdzu, pastāstiet tuvāk par UNIDROIT pienesumu starptautisko privāttiesību attīstībā!
Andželo Estrella-Farija: Mēs esam vecākā organizācija, kas strādā pie materiālo tiesību unifikācijas, veidojot transnacionālas tiesību sistēmas. Mēs bijām vienīgā organizācija līdz 1966. gadam, kad ANO paspārnē tika izveidota Starptautiskā Tirdzniecības tiesību komisija (UNCITRAL3), kurai arī ir uzticēts harmonizēt un unificēt starptautiskās tirdzniecības tiesības.
Jāatzīst, ka abām organizācijām ir līdzīgs mandāts. Darbu sadalījums nav strikti noteikts, tomēr katrai organizācijai ir sava pieeja, metodes un mērķi. Pirmkārt, UNIDROIT dalībnieki nav visas ANO dalībvalstis, kā tas ir UNCITRAL. Tomēr UNIDROIT ir pārstāvēti visi kontinenti un dažādas tiesību, ekonomiskās un politiskās sistēmas. Mēs risinām tos jautājumus, kas būtu aktuāli zema ienākuma valstīm, piemēram, Āfrikā vai Āzijā.
Otrkārt, mūsu mērķis ir strādāt pie īpašiem (sophisticated) jautājumiem. Starptautiskajās privāttiesībās esam devuši lielu pienesumu ar diviem svarīgiem mūsu izstrādātiem instrumentiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
