30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tālākpārdošanas cenu noteikšana kā konkurences tiesību pārkāpums
1
Skaidrīte Ābrama
Konkurences padomes priekšsēdētāja 

Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas līdzekļos sniedzot informāciju par šā pārkāpuma būtību un nepieļaujamību. Tomēr praksē, izvērtējot līgumus starp vertikāli saistītiem tirgus dalībniekiem, diemžēl joprojām tiek atklāti cenu fiksēšanas noteikumi vai citi cenu ierobežojumi. Tādējādi jāsecina, ka tirgus dalībnieki neizprot šā pārkāpuma būtību vai arī cer, ka konkrētie līgumi nenonāks Konkurences padomes redzeslokā un līdz ar to tiem izdosies izvairīties no atbildības.

Gan tālākpārdošanas cenu noteikšana jeb cenu fiksēšana, gan tirgus sadale ir uzskatāmas par būtiskiem konkurences ierobežojumiem un tikai ļoti retos izņēmumu gadījumos varētu tikt atzītas par spēkā esošām. Ja sabiedrībā kopumā pastāv izpratne par tirgus sadales nepieļaujamību, tad attiecībā uz cenu noteikšanu, šķiet, to nevar tik droši apgalvot. Diemžēl, kā novērojams, komersantu vidū vēl aizvien ir nepietiekama izpratne par cenu fiksēšanas nepieļaujamību arī vertikālo vienošanos ietvaros.

Tālākpārdošanas cenas noteikšana (angļu val. resale price maintenance) ir viens no izplatītākajiem konkurences pārkāpumiem, kas nereti tiek pieļauts starp vertikāli saistītiem tirgus dalībniekiem – preču piegādātājiem (ražotājiem, vairumtirgotājiem) un preču pircējiem (izplatītājiem), kuri tās pārdod tālāk saviem klientiem. Šādos gadījumos vienošanās ietver nosacījumu, ka pircējs apņemas (vai tam uzlikts par pienākumu) nepārdot preces zem noteiktas cenas, pārdot par noteiktu cenu vai pārdot ne dārgāk par noteiktu cenu. Konkurences tiesību aspektā tās attiecīgi dēvē par minimālajām, fiksētajām un maksimālajām vai ieteicamajām tālākpārdošanas cenām. Jāuzsver, ka konkurences tiesības nevēršas pret maksimālo vai ieteicamo cenu nosacījumiem, tomēr šīs cenas var iekļūt riska zonā, ja praksē tās izpaužas kā fiksētās tālākpārdošanas cenas.

Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas līdzekļos sniedzot informāciju par šā pārkāpuma būtību un nepieļaujamību.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arkls
30. Oktobris 2012 / 10:34
0
ATBILDĒT
Autore apraksta esošo regulējumu un KP praksi, tomēr, manuprāt, būtu jāskatās arī uz iespējamo kaitīgo ietekmi uz galapatērētāju. Ja galapatērētājam ir izvēles iespējas starp vairākiem neatkarīgiem pārdevējiem konkrētajā tirgū, tad, lai cik slikta būtu vienošanās par fiksēto cenu per se attiecībā uz katru individuālo pārdevēju, tomēr galapatērētāja ekonomisko rīcību tas īpaši neietekmē, jo no kāda šī prece tāpat ir jāpērk par kaut kādu cenu X. Vai cena X kādā no pārdevēju veikaliem būtu zemāka tikai tāpēc, ka tā nav fiksēta, es stipri šaubos. Jebkurā gadījumā konkurē arī vairākas fiksētas cenas dažādu aizliegtu vienošanos līdzāspastāvēšanas modelī.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties