1. Valsts prezidenta institūta izveidošana

Pirmais normatīvais tiesību akts, kurā bija iekļauti noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas padomes politiskā platforma, kas tikai pamatvilcienos dod skaidrojumu tam, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai līdz Satversmes sapulces sasaukšanai un Satversmes izstrādāšanai. Tomēr pirmais konstitucionāla rakstura akts neparedzēja Valsts prezidenta institūtu.⁴

Trāpīgi par to 1921. gada 20. septembra Satversmes sapulces sēdē izteicās Marģers Skujenieks (Skujeneeks): "[..] pirmais akts, kurā ir noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas Padomes platforma, bet ši platforma tikai rupjos vilcienos dod aizrādījumus par to, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai, Tautas Padomes platformā mēs velti meklesim aizrādījumus uz to, kas ir Latvijas valsts galva, kādas tiesibas ir Tautas Padomei, kas ir likumdošanas iestāde, kādas attiecibas ir starp izpildu varu un ministru kabinetu un likumdošanas iestādi. Tā tad paši svarigakie, paši kardinalakie valsts satversmes jautājumi Tautas Padomes platformā nebija noskaidroti."⁵

Latvijas Republikas Valsts prezidenta institūta pirmsākumi meklējami 1920. gada 1. jūnijā pieņemtajos Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumos.⁶ Noteikumi paredzēja Satversmes sapulces vēlēta priekšsēdētāja amatu ar Valsts prezidenta pilnvarām:

1) "Satversmes Sapulces prezidents reprezentē valsti starptautiski, akreditē Latvijas un pieņem citu valstu diplomātiskus priekšstāvjus. Prezidents valsts vārdā pasludina kaŗu un paraksta starptautiskus līgumus." (5. p.);

2) "Ministru kabinetu sastāda persona, kuŗu uz to aicina Satversmes Sapulces prezidents." (7. p.)

Tādējādi ne Tautas padomes politiskā platforma, ne Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi neparedzēja Valsts prezidenta institūtu. Arī 1920. gada 27. maijā Satversmes sapulces pieņemtā Deklarācija par Latvijas valsti saturēja tikai norādi uz to, ka "Latvija ir patstāviga un neatkariga republika ar demokratisku valsts iekārtu" (1. p.) un "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai" (2. p.).⁷

1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlētās un 1. maijā uz pirmo sēdi sanākušās Satversmes sapulces pamatuzdevums tātad bija izstrādāt Satversmi, kas paredzētu arī valsts galvas tiesības un pienākumus vai arī, tieši otrādi, atteiktos no Valsts prezidenta institūta vispār.⁸

Lai izstrādātu Satversmi, tika izveidota īpaša Satversmes komisija. Komisijas darbs ilga aptuveni vienu gadu. Jau minētajā 20. septembrī, kad sanāca Satversmes sapulces IV sesija, pārskatu par šīs komisijas paveikto sniedza M. Skujenieks un Jānis Purgals.