20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti
4
Ilze Bukaldere
zvērināta advokāte birojā "Borenius" 

Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir jāņem vērā, ka šīs attiecības ir izveidojušās iepirkuma procedūras rezultātā un līgums tiek slēgts, pamatojoties uz pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu. Līdz ar to uz publiskā iepirkuma procedūru attiecas gan privātās, gan publiskās tiesības, un šo duālo publiskā iepirkuma dabu atspoguļo tā sauktā divpakāpju teorija, proti, iestāde darbojas divās pakāpēs – pirmajā pakāpē tā pieņem publiski tiesisku lēmumu par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet otrajā pakāpē šo lēmumu īsteno privāttiesiskā ceļā.1 Svarīgi atzīmēt, ka pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar līguma noslēgšanu.2

Gan Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) (67. panta pirmā daļa), gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk – SPSL) (59. panta pirmā daļa) paredz, ka līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju/sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātāju. Tāpat abi likumi vispārīgi paredz vairākas sastāvdaļas, kas ir jāietver līgumā, tomēr detalizētāk nenosaka līgumu saturu. Līdz ar to secinājumus par līguma noteikumiem, to grozīšanas iespējām un citiem aspektiem var atrast tiesu praksē un Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk – Komisija) lēmumos, skatot lietas par dažādiem līgumu noteikumiem un ar tiem saistītos jautājumus, kā arī IUB sniegtajos skaidrojumos un vadlīnijās.

 

1. Līguma projekta sagatavošana un noslēgtā līguma pieejamība

Gan PIL, gan SPSL ir tieši paredzēts, ka līgumu sagatavo pasūtītājs/sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Turklāt, piemēram, Iepirkumu vadlīnijās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir tieši noteikts, ka līgumu ar izraudzīto pretendentu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz atbilstoši līguma projektam iepirkuma procedūras dokumentu pielikumā un ka grozījumi līguma projektā, tehniskajā specifikācijā un pretendenta piedāvājumā nav pieļaujami.3 Šo kārtību, ka, slēdzot līgumu, nedrīkst grozīt noteikumus, kas ir bijuši paredzēti dokumentācijai pievienotajā līguma projektā, apstiprina arī IUB Komisijas prakse, izskatot iesniegumus par līguma projektā iekļautajiem noteikumiem un par tiem lemjot tāpat kā par jebkuru citu dokumentācijā iekļauto prasību vai noteikumu.

Ņemot vērā, ka līguma projekts, to slēdzot, nav pakļauts līgumslēdzēju abpusēji vienojoties izdarītiem grozījumiem, varētu pieņemt, ka šāds līgums ir arī vispārpieejama informācija un ikviena persona ir tiesīga iepazīties ar pasūtītāju noslēgtajiem līgumiem. Tomēr attiecībā uz šiem līgumiem ir jāņem vērā, ka, tos slēdzot, ļoti bieži uzvarējušā pretendenta piedāvājums vai tā atsevišķas daļas pārtop par līguma neatņemamu daļu, bet pretendentu piedāvājumi atbilstoši PIL noteikumiem nav vispārpieejama informācija (35. panta trešā daļa). Arī SPSL noteikumi nosaka, ka piedāvājumi nav izsniedzami vai uzrādāmi piegādātājiem un citām ar to izvērtēšanu nesaistītām personām (39. panta ceturtā daļa). Turklāt gan PIL, gan SPSL ietver atsevišķus noteikumus pretendentu komercnoslēpuma aizsardzībai, piemēram, paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, ka pasūtītājs/sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji (PIL 12. panta otrā daļa un SPSL 17. panta otrā daļa).

Saistībā ar informācijas par līgumiem pieejamību ir jānorāda uz IUB Komisijas skaidroto,4 ka PIL 35. panta trešā daļa5 nosaka, kas ir vispārpieejama informācija, proti: 1) pasūtītāja nosaukums; 2) piegādātāja nosaukums; 3) iepirkuma priekšmets, tā apjoms, cena un apraksts tādā apjomā, kāds norādīts ziņojumā; 4) samaksas kārtība; 5) līguma izpildes termiņš un vieta; 6) līgumslēdzēju pušu atbildība par līguma neizpildīšanu; 7) kārtība, kādā izdarāmi līguma grozījumi, kā arī kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma. Saskaņā ar PIL 69. pantu6 vispārpieejamā informācija ir ietverta arī līgumā. IUB Komisija iepriekšminētajā lēmumā skaidro, ka Informācijas atklātības likuma7 5. panta otrās daļas 3. punkts, nosakot, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts līgums saskaņā ar PIL, vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu, paredz izņēmumus no 7. panta pirmās daļas.8 Tomēr norādītais pants ir vispārīgā tiesību norma salīdzinājumā ar PIL regulējumu, un tas ir piemērojams kopsakarā ar PIL 35.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tā ir
23. Novembris 2012 / 09:10
0
ATBILDĒT
Tā ir, raksts atsevišķos jautājumos savu aktualitāti ir nokavējis par pāris mēnešiem, taču par publisko iepirkumu Jurista Vārds raksta ļoti reti, tādēļ tāpat ir interesanti lasīt. Turklāt, mana pieredze ar zvērinātiem advokātiem, kuri it kā specializējas publisko iepirkumu jomā, ir tāda, ka viņi daudz zina par to, kas rakstīts kurā pantā, kā kādreiz ir lēmis IUB vai kāds cits, taču kopumā daudzos jautājumos ir izpratnes trūkums. Laikam tādēļ, ka paši iepirkumus nekad nav veikuši.
lasītāja
22. Novembris 2012 / 11:42
0
ATBILDĒT
Atsevišķos jautājumos raksts labs (attiecībā uz IUB IIK lēmumu analīzi), bet citos - aplams. Informācija ir daļēji novecojusi attiecībā uz būtisku grozījumu veikšanas iespējamību, kā arī apakšuzņēmēju nomaiņu. Šobrīd likumā ir cits regulējums (PIL 67.1 p., 68.p.), kam raksta autore nav pievērsusies. IUB mājaslapā jau gandrīz četrus mēnešus ir arī skaidrojums (http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigum _030812.pdf) par būtisku grozījumu veikšanas iespēju, kas nav pat pieminēts un attiecīgi - analizēts.

Savukārt IUB prakse attiecībā uz izslēgšanu no iepirkumiem neizpildītu līgumsaistību dēļ šobrīd ir striktāka un šādus izslēgšanas noteikumus neļauj izvirzīt, jo likumdevējs tādus nav paredzējis (PIL 39.p.). Vienlaikus tiek domāts, lai šādu izslēgšanas noteikumu iekļautu jaunā PIL, kas taps atbilstoši jaunai ES direktīvai.
20. Novembris 2012 / 13:53
0
ATBILDĒT
Interesants raksts. Ir vairākas lietas, kas rakstā mani samulsināja. Piemēram, 2.1.sadaļas nosaukums \"Iepirkuma priekšmeta grozījumi\". Iepirkuma priekšmets kā tads nav grozāms, taču par laimi rakstā ir runa nevis par iepirkuma priekšmeta grozījumiem, bet par iepirkuma priekšmeta apjoma grozījumiem.

Negribētos piekrist autores viedoklim, ka piedāvājuma izvēles kritērija \"viszemākā cena\" gadījumā nav grozāma cena. Iepirkuma līgumus tagad var slēgt uz termiņu līdz pieciem gadiem. Ja pasūtītājs nolemj slēgt preču piegādes līgumu uz vairākiem gadiem, tad cenas izmaiņas var būt ļoti aktuālas. Ja pastāv aizliegums paaugstināt cenu un tas skaitās it kā piegādātāja risks, tad potenciāli tiks saņemti dārgāki piedāvājumi, nekā gadījumā, ja nolikumā tiks paredzēts mehānisms līgumcenas pārskatīšanai.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties