20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība
4
Kristīne Līce
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus.

ECT vairākkārt ir uzsvērusi, ka tā nevar uzņemties nacionālo tiesu lomu un vērtēt faktus, un piemērot nacionālos likumus. Tā vietā ECT lemj, vai faktu vērtēšanas un nacionālo likumu piemērošanas process, kā arī šī procesa iznākums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) prasībām. Turklāt bieži vien ECT savos nolēmumos atgādina, ka valstīm var nebūt pienākums sasniegt noteiktu rezultātu (piemēram, panākt, ka par katru iesniegumu tiek ierosināta krimināllieta), taču tām noteikti ir pienākums nodrošināt Konvencijai atbilstošu procesu (piemēram, katra iesnieguma pienācīgu izskatīšanu). Nacionālo tiesu darbā ECT interesē ne tikai tas, ko ir nolēmusi nacionālā tiesa, bet arī – kādēļ ir pieņemts tieši tāds nolēmums un kā tiesa pie tā ir nonākusi. Proti, ir svarīga nacionālo tiesu sniegtā savu nolēmumu argumentācija, kā arī spēkā esošo procesuālo normu ievērošana.

 

ECT nolēmumi jāvērtē plašāk

ECT nolēmumi ir saistoši, un valstīm ir pienākums nodrošināt, ka ECT identificētās problēmas tiek novērstas un identiski Konvencijas pārkāpumi nākotnē nenotiek.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arī es
23. Novembris 2012 / 12:32
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos komentāram par to, ka Kristīne Līce tiesnešu konferencē par sevi atstāja ļoti pozitīvu priekšstatu.

Ar interesi klausījos viņas uzrunu un tajā analizēto ECT praksi, un dažbrīd patiešām bija neomulīgi apzināties, ka viņas minētie piemēri par Latvijas tiesu praksi ir īsti un ka tos nolēmumus pieņēmuši kvalificēti speciālisti - tiesneši... Taču vienlaikus man nenāk prātā kādi satricinājumi vietējā tiesu varā, kad plašāk būtu izskanējis: lūk, konstatējām, ka tiesnesis rīkojies likumam neatbilstoši, tas ir pamanīts un tam seko adekvāta reakcija. Vārdsakot, ka sabiedrība sajustu to, ko smalki sauc par pašsakārtošanos un pašattīrīšanos. Vai kāds var minēt kādu piemēru no tiesu varas, kad tā ir noticis?
Proficius Aliri
21. Novembris 2012 / 21:59
0
ATBILDĒT
Par ECT un Latvijas tiesu mijiedarbību plaši rakstīts arī LR Augstākās Tiesas Biļetenā Nr.5 (2012.g. oktobris). Piemēram, par kriminālprocesa jautājumiem P.Dzalbe raksta optimistiski: „Latvijas tiesas seko līdzi Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei un nolēmumos, motivējot atzinumus, izmanto šīs tiesas spriedumos paustās atziņas. Tā, piemēram, [2 piemēri]... Turklāt Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele regulāri tiekas ar Latvijas tiesnešiem un apspriež aktuālos jautājumus. [..] Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka vispārējās cilvēktiesības, Konvencija, Cilvēktiesību tiesas augsti autoritatīvās atziņas ir Latvijas tiesnešu pastāvīgas uzmanības centrā un mums nepieciešams pilnīgāk izmantot tās kriminālprocesā.” (72.lpp.)

Jā, AT mājaslapā ir vairāki pieejami ECT spriedumu tulkojumi, taču nolēmumos kaut kā tās atsauces motīvu daļā nav gadījies redzēt (izņemot tos 2 piemērus un varbūt vēl kaut kur pārcitēts latviešu valodā esošs avots ar atsauci uz ECT). Tie paši piespiedu līdzekļu piemērošanas jautājumi, procesa ilgums, apsūdzētā tiesības u.tml., tur nolēmumos ECT spriedumu analīze varētu veidot apjoma lielāko daļu. Tomēr ļoti laimīgā gadījumā var ieraudzīt knapu atsaucīti.
atvainojiet
21. Novembris 2012 / 09:42
0
ATBILDĒT
Nezinu kāpēc,bet man šī referāta autore šķiet ļoti simpātiska.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties