Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma.
Raksts ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa veltīta ES Tiesas judikatūrai par attiecīgo jautājumu, sākot ar vispārīgu judikatūras apskatu saistībā ar jēdziena "dalībvalsts tiesa" interpretāciju, konkrēti pievēršoties dalībvalstu prokuroru iespējām lūgt sniegt prejudiciālo nolēmumu, savukārt raksta otrā daļa – Latvijas tiesību normām un to atbilstībai ES Tiesas judikatūrai.
1. ES Tiesas sniegtais vispārīgais skaidrojums jēdzienam "tiesa"
Analizējot, vai Latvijas prokurori var lūgt ES Tiesai sniegt prejudiciālo nolēmumu, vispirms ir jānoskaidro, kurām dalībvalstu institūcijām ES tiesības paredz iespējas vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. Nedz LESD 267. pants, nedz arī kāda cita norma ES primārajos tiesību aktos sīkāk neskaidro tieši prokuroru iespējas lūgt prejudiciālos nolēmumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.