1. Dalībvalsts atbildība par tiesu varas veiktajiem pārkāpumiem ES tiesībās

Tradicionāli tiesu varas neatkarība tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Tiesu neatkarībai "ir jābūt noteiktai ar likumu, funkcionālai un finansiālai. Tā ir jāgarantē visaugstākā līmeņa nacionālajos likumos kā attiecībā pret citiem valsts varas atzariem, tā arī attiecībā pret tiem, kas meklē taisnīgumu, un attiecībā pret citiem tiesnešiem un sabiedrību kopumā".¹ Tomēr starptautisko tiesību aspektā tiesu vara arī ir uzskatāma par valsts daļu un tās rīcība var tikt attiecināta uz valsts rīcību kopumā. Šis uzstādījums darbojas arī ES tiesībās.² ES Tiesa, sākot ar savu spriedumu Köbler lietā, ir atzinusi, ka valsts atbildības princips, saskaņā ar kuru dalībvalstis ir atbildīgas par tādu indivīdam radušos zaudējumu atlīdzību, kas radušies no dalībvalsts ES tiesību neievērošanas, ir attiecināms arī uz pārkāpumiem, ko ir veikušas dalībvalstu tiesas.³ Kā vienu no spilgtākajiem ES tiesību pārkāpumiem no dalībvalstu tiesu puses ES Tiesa uzsvēra nevēršanos ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma, kad dalībvalsts tiesai ir pienākums to darīt.⁴ Tādējādi ES Tiesa atzīst, ka dalībvalsts tiesu varas veikts ES tiesību pārkāpums no ES tiesību skatpunkta būs prettiesisks un nav pieļaujams.

Taču jau gandrīz desmit gadus pēc sprieduma Köbler lietā dalībvalstu atbildība par šīs valsts tiesu iespējamo atbildību par ES tiesību pārkāpumu joprojām šķiet tīri teorētisks un turklāt visai miglains koncepts.