Neuzskatot, ka Civillikuma grozīšana būtu tabu, tomēr jāatzīst, ka Civillikuma autoru veikums pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir izcils Latvijas tiesību sistēmā un Civillikuma normas joprojām lieliski funkcionē arī 21. gadsimta apstākļos. Tāpēc ikviens Civillikuma grozījums būtu īpaši rūpīgi izvērtējams un veicams tikai nepieciešamajā apmērā, cik vien iespējams, saglabājot gan vēsturisko valodu, gan Civillikumam raksturīgo normu lakonismu, gan likuma sistēmu. Raksta autors uzskata, ka izstrādātie grozījumi bez nepieciešamības un pārmērīgi bojā šīs Civillikuma vērtības.

Direktīvas 2011/7/ES normu būtība

Direktīva 2011/7/ES ir pieņemta 2011. gada 16. februārī, un dalībvalstīm tā jāievieš nacionālajā likumdošanā līdz 2013. gada 16. martam. Direktīva 2011/7/ES aizstās iepriekšējo Direktīvu 2000/35/ES ar tādu pašu nosaukumu.

Direktīva 2011/7/ES attiecas uz preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas komercdarījumiem, ar tiem saprotot arī saimnieciskus darījumus, kurus veic tiesību subjekti, kuri formāli nav uzskatāmi par komersantiem, izņemot patērētājus. Jēdziens "preču piegāde un pakalpojumu sniegšana" iztulkojams drīzāk plašākā, nevis šaurākā nozīmē, pēc analoģijas ar tiesību aktiem, kas noteic pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu. Izņēmumi no darījumu klāsta, uz ko attiecināma Direktīva, ir drīzāk specifiski – tādi kā, piemēram, maksājumu saistības, kas izriet no finanšu instrumentiem u.