22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kritiskas piezīmes par Civillikuma grozījumu projektu sakarā ar Direktīvas 2011/ES normu ieviešanu
6
Ivars Pommers
praktizējošs jurists, LL.M ar specializāciju starptautiskajās un Eiropas tiesībās 

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā normas (Ministru kabineta mājaslapa: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/search, projekts VSS-1174; turpmāk – Direktīva 2011/7/ES). Raksta autora ieskatā, likumprojekts ir izstrādāts sliktā kvalitātē un Direktīvas 2011/7/ES normu ieviešana tādā veidā, kādā to iecerējusi Tieslietu ministrija, nebūtu pieļaujama.

Neuzskatot, ka Civillikuma grozīšana būtu tabu, tomēr jāatzīst, ka Civillikuma autoru veikums pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir izcils Latvijas tiesību sistēmā un Civillikuma normas joprojām lieliski funkcionē arī 21. gadsimta apstākļos. Tāpēc ikviens Civillikuma grozījums būtu īpaši rūpīgi izvērtējams un veicams tikai nepieciešamajā apmērā, cik vien iespējams, saglabājot gan vēsturisko valodu, gan Civillikumam raksturīgo normu lakonismu, gan likuma sistēmu. Raksta autors uzskata, ka izstrādātie grozījumi bez nepieciešamības un pārmērīgi bojā šīs Civillikuma vērtības.

 

Direktīvas 2011/7/ES normu būtība

Direktīva 2011/7/ES ir pieņemta 2011. gada 16. februārī, un dalībvalstīm tā jāievieš nacionālajā likumdošanā līdz 2013. gada 16. martam. Direktīva 2011/7/ES aizstās iepriekšējo Direktīvu 2000/35/ES ar tādu pašu nosaukumu.

Direktīva 2011/7/ES attiecas uz preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas komercdarījumiem, ar tiem saprotot arī saimnieciskus darījumus, kurus veic tiesību subjekti, kuri formāli nav uzskatāmi par komersantiem, izņemot patērētājus. Jēdziens "preču piegāde un pakalpojumu sniegšana" iztulkojams drīzāk plašākā, nevis šaurākā nozīmē, pēc analoģijas ar tiesību aktiem, kas noteic pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu. Izņēmumi no darījumu klāsta, uz ko attiecināma Direktīva, ir drīzāk specifiski – tādi kā, piemēram, maksājumu saistības, kas izriet no finanšu instrumentiem u.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Klāra
25. Janvāris 2013 / 14:23
0
ATBILDĒT
Turklāt CL nav tāda līguma veida kā \"pakalpojuma līgums\" (ir \"uzņēmuma līgums\"). Līdz ar to, nav ievērota CL sistēma (tas tāds \"sīkums\", bet norāda uz TM attieksmi pret CL grozījumiem). Paldies par rakstu.
Redakcijai
25. Janvāris 2013 / 09:37
0
ATBILDĒT
Varbūt varētu izlabot direktīvas nosaukumu raksta virsrakstā? Jābūt taču 2011/7/ES.
Ivars
22. Janvāris 2013 / 14:26
0
ATBILDĒT
Paldies, Ieva, par vērtīgo piezīmi. Tiešām biju palaidis to garām. Prieks, ka lietas pamazām risinās, lai gan problēma ar nesamērīgi lielo honorāru atlīdzināšanu joprojām nav atrisināta - virs 40000 tāpat paliek 5%. \"Trepi\" varēja taisīt vismaz tāpat kā valsts nodevai.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties