29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsods nosakāms konkrētā summā
34
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
LU profesors 

Pirmās atsauksmes par ierosinājumu grozīt Civillikuma (turpmāk – CL) normas attiecībā uz līgumsodu, ja neskaita vienprātību "līgumsodi bieži ir pārmērīgi", liecina vai nu par ierosināto grozījumu būtības neizpratni, vai demagoģisku tieksmi bremzēt radikālas izmaiņas. Priekšlikuma būtība nav izslēgt procentos izteiktu līgumsodu vispār, bet pārtraukt periodiski (ilgstoši pieaugošu) aprēķināmu līgumsodu piemērošanu, kas dublē procentu maksājumus. Mērķis ir novērst kļūdu līgumsoda būtības izpratnē un kopš padomju laikiem ierastu, bet Civillikuma būtībai neatbilstošu traktējumu.

Pārmaiņas nevar panākt vienīgi ar zinātnisku pamatojumu par citādu CL 1716. un turpmāko pantu iztulkojumu, jo judikatūrā ilgstoši atzīts procentos izteikts līgumsods un tāda izteiksme netiek noliegta vispār. Jautājums ir par nenoteiktību un pārmērībām, ko rada pieaugošs vai atkārtoti maksājams līgumsods. Tāpēc ir vajadzīga CL normu skaidrāka izteiksme, precizējot vispirms, kas saprotams ar vārdu "pametums" un kādas sekas izriet no tāda precizējuma. Galvenā dziļi iesakņojusies kļūda ir tā, ka blakus procentiem kā tirgus ekonomikā pamatotai un taisnīgai maksai par sveša kapitāla lietošanu pastāv legāla iespēja piedzīt vēl otrreiz procentiem līdzīgu maksu, tikai saucot to par līgumsodu.

Skaidrības labad atgādināsim 2012. gada 16. oktobrī "Jurista Vārdā" Nr. 42 (741) publicēto ierosinājumu izteikt CL 1716. pantu jaunā redakcijā:

"Līgumsods ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, ko kāda persona uzņemas maksāt (ciest) sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā."1

Pagājušā gada decembrī notika Tieslietu ministrijas rīkotā sanāksme, kurā Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Komercbanku asociācijas, Advokātu kolēģijas, Kredītņēmēju apvienības, banku pārstāvji, tiesību zinātnieki un Saeimas deputāti vienprātīgi atzina, ka praksē vērojamas līgumsodu pārmērības, taču viedokļi atšķīrās par ceļiem, kā šādas negatīvās parādības pārvarēt. Diskusija deva ierosmes par grozījumu redakcionālu pilnveidošanu un atklāja vajadzību plašāk izskaidrot ierosinājumu būtību. Izskanēja šādi iebildumi:

1) līgumu brīvību nevajagot ierobežot, it īpaši komersantu līgumu attiecībās;

2) līgumsodam esot sodoša un preventīva funkcija, ko nedrīkstot mazināt;

3) procentos izteikti līgumsodi esot arī citās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs;

4) līdzējiem un tiesām jau esot pietiekami daudz tiesisku līdzekļu, lai nepieļautu pārmērības.

Zīmīgi, ka šādus pretargumentus visai aktīvi izvirzīja gados jauni advokatūras pārstāvji, kas pretendē arī uz nobriedušu zinātnieku vārdu, bet nav savām acīm vērojuši līgumsoda evolūciju no padomju laika līdz mūsdienām. Tas mudina sīkāk pievērsties vēsturiskajiem apstākļiem, kuros nostiprinājies uzskats, ka procentos izteikts līgumsods ir parasta un nebūt ne slikta parādība.

 

Atskats vēsturē

Kopš Civillikuma atjaunošanas spēkā tā normas par līgumsodu ir interpretētas tā, kā tas bija padomju tiesību sistēmā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
34 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
7. Februāris 2013 / 13:20
1
ATBILDĒT
\"man kā praktiķim, kuram jālāpās ar situācijām pēc fakta, teorija nepalīdz un pasarg diev\'s sākšu vēl kādu tiesnesi mācīt!

------



Teorija nepalīdz divos gadījumos: pirmkārt, ja to nepārzina izmantotājs; otrkārt, ja to nepārzina tiesnesis. Turklāt, ja tiesnesis ir saprātīgs un bez kompleksiem, tad otrais gadījums ir labojams sacīkstes principa ietvaros. Pirmais gadījums ir bezcerīgs, izņemot, ja nospēlē veiksmes faktors.



Par juristu dalīšanu teorētiķos un praktķos: tā ir ļoti neprecīza. Precīzāk ir visus, kuriem ir papīrs par jurista kvalifikāciju, iedalīt trijās kategorijās:



1) juristi (tie, kuri pārzina teoriju un spēj to piemērot praksē);

2) tiesību filozofi - kuri zina teoriju, bet praksē to piemērot nespēj vai kuru teorijas praksē nemaz nav izmantojamas;

3) amatieri - tie, kuri zina, kuru papīru kurā iestādē kādā gadījumā jāiesniedz un kā šis papīrs jānoformē, bet kuriem nav saprašanas par to, kāpēc tas tā ir jādara. :)
hmmm
6. Februāris 2013 / 17:15
0
ATBILDĒT
paldies par izteikto atzinību, ja to tā var uztvert... manai necilajai personībai :)

nezinu kā jums sokas ar praksi, bet teorijā jūs noteikti esat izcilnieks un to nemaz necenšos apšaubīt! bet diemžēl, man kā praktiķim, kuram jālāpās ar situācijām pēc fakta, teorija nepalīdz un pasarg diev\'s sākšu vēl kādu tiesnesi mācīt!

runājot par judikatūru, tieši domāju nevis kuru katru tiesas spriedumu, bet gan kopumā lietu iznākumu ar vērtīgām atziņām, kas balsītas uz taisnīgu normu interpretāciju ne tikai LV sistēmā, bet kopumā.

P.S. man patīk jūsu veltītā uzmanība maniem anonīmajiem spriedelējumiem pie kafijas krūzes
A.Strupišs
6. Februāris 2013 / 16:43
0
ATBILDĒT
Par manu neko neizsakošo jums veltīto komentāru - tas bija uzaicinājums jums - izvērst domu un pateikt kaut ko par raksta tematu pēc būtības. Spriežot pēc atbildes, mērķis ir sasniegts. :)



Par tēmu: judikatūra ir tiesu nolēmumos atrodamās autoritatīvas atziņas par tiesību piemērošanas jautājumiem. Tādēļ jūsu apgalvojums par to, ka judikatūrā esot konstatētas situācijas, kurās tiesisko attiecību dalībnieku tiesības nav izlietotas labā ticībā un ka judikatūra pasakot, ka neesot viens likums viena taisnība visiem - tad tā nav nekāda judikatūra, bet vienkārši tiesu spriedumi. Judikatūrai būtu jāpasaka, kādos gadījumos un kā šīs normas būtu interpretējamas, lai princips \"viens likums, viena taisnība\" darbotos. Tāpēc vēlreiz uzsveru: jāattīsta judikatūra. Un vēl - jābeidz uzskatīt par judikatūru katru tiesas spriedumu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 31
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)
Līgumsoda reforma
10
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties