29. Janvāris 2013 /NR. 4 (755)
Skaidrojumi. Viedokļi
"Aiz vēja ģeneratora" jeb drošības aizsargjoslu platuma noteikšana ap vēja elektrostacijām
3
LL.M
Jevgēnija Ziņģe
zvērināta advokāta palīdze 

Attīstoties vēja elektrostaciju būvniecībai, pieaug strīdi starp vietējiem iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm par vēja elektrostaciju būvniecības tiesiskumu. Ir gadījumi, kad šādos strīdos tiek norādīts uz noteiktās drošības aizsargjoslas platuma ap vēja elektrostaciju neatbilstību tiesību aktu prasībām, uzskatot, ka šādi ir pārkāptas to zemesgabalu īpašnieku tiesības uz īpašumu, kas atrodas blakus būvējamajām vēja elektrostacijām.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma noteikumiem drošības aizsargjoslas platums ap vēja elektrostaciju, kuras jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, ir nosakāms 1,5 reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums. Savukārt ne Aizsargjoslu likums, ne arī likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nenosaka vēja elektrostacijas maksimālā augstuma noteikšanas kārtību. Arī Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika", kas paredz ierobežojumus aizsargjoslās ap vēja elektrostacijām, neregulē jautājumu par aizsargjoslas platuma noteikšanu.

Praksē ir izveidojušās divas atšķirīgas pieejas vēja elektrostacijas maksimālā augstuma noteikšanai. Ņemot vērā nepietiekamo normatīvo regulējumu, valsts un pašvaldību iestāžu viedoklis par to, kurš no paņēmieniem ir jāpiemēro, dalās. Administratīvo tiesu prakse šajā jautājumā arī nav vienota. Jau vairākus gadus tiek izstrādāti un iesniegti Latvijas Republikas Ministru kabinetā un Saeimā tiesību aktu projekti, kuru pieņemšana iespējami varētu atrisināt spēkā esošā regulējuma nepilnības. Taču vienota viedokļa trūkuma dēļ valsts un pašvaldību iestāžu vidū neviens no šiem likumprojektiem joprojām nav pieņemts.

 

1. Drošības aizsargjosla kā nekustamā īpašuma aprobežojums

Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, proti, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Civillikuma 928. pants pieļauj īpašuma aprobežojumus, kurus var noteikt saskaņā ar:

• jebkuras publiskās personas interesēm – šādus noteikumus nevar grozīt uz privātas personas vienošanās pamata, un to kontrolē valsts vai pašvaldību institūcijas;

• konkrētās personas privātām interesēm – šādus noteikumus ir iespējams izmainīt, vienojoties, piemēram, uz līguma pamata.1

Personas tiesības uz īpašumu ir konstitucionāli aizsargātas pamattiesības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā protokola 1. pantu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
arī jurists
30. Janvāris 2013 / 11:44
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt, ka raksta autore varbūt aiz nezināšanas neobjektīvi ir izvērtējusi Satversmes tiesas spriedumu vēja ģeneratoru lietā. Nevar piekrist arī tam, ka pašvaldības savos teritorijas plānojumos samēro investoru un zemes īpašnieku intereses.Šī problēma ir saistīta ar IVN likumā noteikto sākotnējā izvērtējuma procedūru, kas arī nav apskatīta.
ECT
29. Janvāris 2013 / 19:42
0
ATBILDĒT
Ar rakstu viss ir kārtībā, vajag tikai pasekot kā iepriekšējā Saeima steidzamības kārtā mēģināja stumt cauri Aizsargjoslu likuma grozījumus un legalizēt prettiesiski pieņemtās VES aizsargjoslas. Jautājums, kur tad neatgriezeniski iesprūda Aizsargjoslu likuma grozījumi VSS, varbūt ka Diānai Zalānei un vairākām pašvaldībām varēja rasties problēmas ar likuma interpretāciju, kuru nosaka Administratīvā procesa likums. Satversmes tiesa ir sniegusi aplamu interpretāciju par VES maksimālo augstumu, par ko viņi tika informēti un saistībā ar VES būvniecības projektiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir pieņemtas divas lietas.
gorma
29. Janvāris 2013 / 15:07
0
ATBILDĒT
Godīgi sakot pilnīgi dīvains raksts. Rodas iespaids, ka meitene ne pārāk labi saprot tēmu, par ko pati raksta. Kaut kā raksta autore nav pamanījusi tādu mazu MK noteikumu projektu, kurā ir noteikti attālumi no VES līdz dažāda veida apbūvei un objektiem.

Pie tam, sen jau nepastāv viedoklis, ka augstākais punkts ir rotors. Ministrijas sen ir vienojušās par to, ka augstākais punkts ir VES spārns. Tā teikt, dīvainās vēstules no EM jau ir trīs gadus vecas...Kaut kā rakstam trūkts aktualitātes.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties