Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma noteikumiem drošības aizsargjoslas platums ap vēja elektrostaciju, kuras jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, ir nosakāms 1,5 reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums. Savukārt ne Aizsargjoslu likums, ne arī likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nenosaka vēja elektrostacijas maksimālā augstuma noteikšanas kārtību. Arī Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika", kas paredz ierobežojumus aizsargjoslās ap vēja elektrostacijām, neregulē jautājumu par aizsargjoslas platuma noteikšanu.

Praksē ir izveidojušās divas atšķirīgas pieejas vēja elektrostacijas maksimālā augstuma noteikšanai. Ņemot vērā nepietiekamo normatīvo regulējumu, valsts un pašvaldību iestāžu viedoklis par to, kurš no paņēmieniem ir jāpiemēro, dalās. Administratīvo tiesu prakse šajā jautājumā arī nav vienota. Jau vairākus gadus tiek izstrādāti un iesniegti Latvijas Republikas Ministru kabinetā un Saeimā tiesību aktu projekti, kuru pieņemšana iespējami varētu atrisināt spēkā esošā regulējuma nepilnības. Taču vienota viedokļa trūkuma dēļ valsts un pašvaldību iestāžu vidū neviens no šiem likumprojektiem joprojām nav pieņemts.

1. Drošības aizsargjosla kā nekustamā īpašuma aprobežojums

Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, proti, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Civillikuma 928. pants pieļauj īpašuma aprobežojumus, kurus var noteikt saskaņā ar:

• jebkuras publiskās personas interesēm – šādus noteikumus nevar grozīt uz privātas personas vienošanās pamata, un to kontrolē valsts vai pašvaldību institūcijas;

• konkrētās personas privātām interesēm – šādus noteikumus ir iespējams izmainīt, vienojoties, piemēram, uz līguma pamata.¹

Personas tiesības uz īpašumu ir konstitucionāli aizsargātas pamattiesības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā protokola 1. pantu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.