5. Februāris 2013 /NR. 5 (756)
Intervija
Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt
5
Nils Muižnieks
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, sarunā ar žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktori Ilzi Dubavu un citu Latvijas mediju pārstāvjiem1 

Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz informācijas par to, kādi ir šādas amatpersonas pienākumi un ko, savu darbību uzsākot, jau paguvis izdarīt N. Muižnieks. Turklāt no šādas – Eiropas Padomes – perspektīvas, iespējams, objektīvāk (vai vismaz citādi) redzama arī cilvēktiesību situācija Latvijā. Tādēļ "Jurista Vārds" nešauboties izmantoja iespēju līdz ar citiem Latvijas medijiem intervēt N. Muižnieku, kurš 2013. gada 25. janvārī teica uzrunu Nīderlandes Helsinku komitejas rīkotajā konferencē "Cilvēktiesību nākotne Eiropā" (The Future of Human Rights in Europe) Hāgā.

Uzstājoties konferencē, N. Muižnieks raksturoja, viņaprāt, galvenos Eiropas cilvēktiesību sistēmas izaicinājumus (cilvēktiesību situācija terorisma apkarošanas un ekonomiskās krīzes kontekstā, Lielbritānijas pretestība Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem, interneta iespaids uz cilvēktiesībām u.c. – plašāk skat. 9. lpp.), bet, atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumiem, analizēja Baltijas valstu problēmas cilvēktiesībās, kā arī pievērsās tradicionāli sāpīgajiem mūsu valsts jautājumiem – mazākumtautību integrācijas problēmām, lielajam bērnu skaitam, kas piedzimstot neiegūst Latvijas pilsonību un turpina vairot nepilsoņu rindas utt.

Kādi šobrīd ir svarīgākie cilvēktiesību jautājumi Eiropā, un kādas ir jūsu darba prioritātes?

Starp manām prioritātēm ir, pirmkārt, mediju brīvība un internets (sociālie mediji). Tā ir ļoti svarīga un sarežģīta sfēra, kur nepieciešamas arī tehniskas zināšanas. Mēs strādājam tādās valstīs kā Spānija, kur Google saņem visvairāk pieprasījumu izņemt lietas no interneta. Šajā jomā arī Lielbritānijā ir problēmas, kur pretterorisma kontekstā drošības institūcijas iejaucas elektroniskajā saziņā. Azerbaidžāna ir īpašs gadījums, tur četri žurnālisti bija ielikti cietumā.

Otrkārt, es uzskatu par savu pienākumu stiprināt tiesu sistēmu, palīdzot ECT. Bez šīs tiesas Eiropas Padomei nav jēgas. ECT un tās spriedumi ir ļoti svarīgi. ECT nolēmumi dod pavisam citu svaru sarunās ar dalībvalstīm, jo šie nolēmumi ir juridiski lēmumi, kas jāievēro, nevis rekomendācijas. Es aktīvi iestājos par to, lai ECT nolēmumi tiktu pildīti. Pašlaik ir problēma ar Lielbritāniju. Tā jau vairākus gadus atsakās ieviest vienu ECT nolēmumu, kas nosaka, ka Lielbritānija nedrīkst noteikt vispārēju aizliegumu ieslodzītajiem balsot.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
homo sovieticus
8. Februāris 2013 / 15:56
0
ATBILDĒT
kāds sakars Eiropas savienībai ar Eiropas padomi?

Eiropas padome tā pati krievija vien ir, tikai maskējas franču valodā
Jonis
7. Februāris 2013 / 15:59
0
ATBILDĒT
\"Latvijā ir ļoti maz diskusijas par to, cik pamatotas ir latviešu valodas zināšanas prasības, kurās profesijās un kādā līmenī šīs zināšanas ir nepieciešamas.\"



Tā vietā bija jābūt \"ir pārāk maz diskusiju par to, cik pamatotas ir krievu valodas zināšanas prasībasLatvijā\".
sm.
6. Februāris 2013 / 11:06
0
ATBILDĒT
Es arī piekrītu, ka nepilsoņu bērniem nav jāpiešķir Latvijas pilsonība. Latvijā pilsonība ir pārāk saistīta ar valsts neatkarību, lai to piešķirtu automātiski citām nācijām. Pilsonība ir jānopelna, šajā gadījumā - vecākiem.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties