Atkal ir aktualizējies jautājums par to, vai, bez atļaujas paņemot svešā mežā nogāzušos koku, ir notikusi mantas zādzība, par ko Krimināllikuma 175. pantā paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikuma 109. panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā. No šī kriminālatbildības regulējuma izriet nākamais jautājums: kad koks mežā pārstāj būt dabas objekts un kļūst par mantu, kuru var nozagt? Atbildi uz šiem jautājumiem pietiekami pārskatāmi varam gūt, kaut nedaudz ielūkojoties vēsturiski divu Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) sevišķās daļas nodaļu – "Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu" (XVIII nodaļa) un "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi" (XI nodaļa) apdraudēto interešu (nodarījuma objektu) un ar šo nodarījumu apdraudētā priekšmeta norobežojumā.
Latvijas 1961. gada Kriminālkodeksa (turpmāk arī – KK) sevišķajā daļā nebija tādas nodaļas kā "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi". Tajā sākotnēji bija atsevišķi panti (septiņi), kas paredzēja kriminālatbildību par noziegumiem pret dabas vidi, no kuriem viens (KK 96. pants – meža masīva iznīcināšana vai bojāšana, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni) bija iekļauts KK sevišķās daļas nodaļā, kas paredzēja noziegumus pret īpašumu, bet pārējie noziegumi pret dabas vidi savu vietu bija atraduši starp saimnieciskajiem noziegumiem un noziegumiem pret sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju veselību.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē dabas aizsardzības intereses aktualizējās, jo dabai nodarītais kaitējums kļuva arvien redzamāks. Turpmākajos gados Kriminālkodeksā tika iekļautas vēl dažas normas dabas aizsardzības jomā. Sešdesmito gadu beigās un turpmākajos gados juridiskajās publikācijās arvien biežāk tika pausts viedoklis par noziegumu pret dabas vidi apvienošanu atsevišķā sevišķās daļas nodaļā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
