Ar šo rakstu autore vēlas vērst uzmanību un rosināt diskusiju par nevienveidīgo tiesu praksi krimināllietās, kurās personas tiek apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218. panta par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, nošķirot šīs darbības no Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas.
[1] Latvijas tiesās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts interesēm valsts ieņēmumu jomā, izveidojusies nevienveidīga prakse, proti, dažādās tiesās vienas un tās pašas darbības ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem tiek kvalificētas atšķirīgi pēc dažādiem Krimināllikuma pantiem.
Autore vēlas vērst uzmanību un rosināt diskusiju par nevienveidīgo tiesu praksi krimināllietās, kurās personas tiek apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218. panta par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) nomaksas, nošķirot šīs darbības no Krimināllikuma 177. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas.
Aizsākums nevienveidīgajai tiesu praksei meklējams Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009. gada 30. jūnija lēmumā lietā Nr. SKK–248/2009,1 izskatot kasācijas kārtībā pārsūdzētu spriedumu2 kriminālprocesā Nr. 15830303207.
Problēmas apraksts
[2] Uzskatāmai problēmas ilustrācijai autore īsumā izklāstīs lietas būtību. Tātad nodokļu maksātājs z/s X PVN deklarācijas priekšnodoklī iekļāva summas no faktiski nenotikušiem darījumiem (graudu iegādi no SIA Y).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.