Šī nelielā referāta mērķis ir gūt vispārīgu ieskatu, vai Latvijas tiesību sistēmā pastāv pazīmes tādām normatīvo aktu kvalitātes problēmām, kas kritiski apdraud Latvijas tiesību sistēmas efektīvu darbību. Lai īstenotu šo mērķi, tiek analizēts, vai Latvijas likumdošanas procesā pēdējo desmit gadu laikā ir saskatāmas iezīmes, kas atbilst tiesību teorijā atzītām likumdošanas kļūdām. Ar likumdevēju šī referāta ietvaros būtu jāsaprot ne tikai Saeima, bet arī citas institūcijas, kuras ir apveltītas ar tiesībām izdot ārējo normatīvo aktu.

Tiesību zinātnē tiek atzīts, ka ideālu tiesību normu uzrakstīt nevar. Tiesību norma ir jāietērpj noteiktā vārdiskā formā, un, tādējādi konkretizēta, tā jau kļūst daļēji nepilnīga. Atrast īsto tiesību normas jēgu tad ir katra tiesību normu piemērotāja uzdevums. Tomēr arī uzrakstīta tiesību norma var būt gan kvalitatīvi uzrakstīta, gan nekvalitatīvi uzrakstīta. Nekvalitatīvi uzrakstīta tiesību norma agrāk vai vēlāk kļūst par juridisku problēmu, tā vai nu vispār netiek piemērota, vai tiek piemērota nepareizi vai nevienveidīgi. Tiesību sistēmā, līdzīgi kā dzīvā organismā, nav nekā nejauša un nevajadzīga. Katra tiesību norma ir saistīta ar daudzām citām tiesību normām, un viena nekvalitatīva tiesību norma atstāj iespaidu uz visu citu saistīto tiesību normu piemērošanu.