12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesību sistēma un likumdevēja kritiskās kļūdas
6
Mag.iur., Mag.phil.
Anda Smiltēna
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Sūdzības par nepilnībām Latvijas tiesību sistēmā dzirdamas pastāvīgi – tiek teikts, ka "likumdošanā ir robi un likumdošanu vajag sakārtot". Daļēji šādas runas attaisnojamas ar to, ka Latvijas tiesību sistēmai diezgan īsā laikā bija jātransformējas no padomju tiesību lokam piederošas sistēmas par romāņu–ģermāņu tiesību lokam piederošu tiesību sistēmu, papildus tam bija jāpielāgojas eksistencei Eiropas Savienības tiesību sfērā. Tomēr šāda transformācija nevar ilgt nebeidzami, līdz ar to atrunām par tiesību sistēmas nesakārtotību transformācijas procesa dēļ šodien vairs nebūtu nekāda pamata.

Šī nelielā referāta mērķis ir gūt vispārīgu ieskatu, vai Latvijas tiesību sistēmā pastāv pazīmes tādām normatīvo aktu kvalitātes problēmām, kas kritiski apdraud Latvijas tiesību sistēmas efektīvu darbību. Lai īstenotu šo mērķi, tiek analizēts, vai Latvijas likumdošanas procesā pēdējo desmit gadu laikā ir saskatāmas iezīmes, kas atbilst tiesību teorijā atzītām likumdošanas kļūdām. Ar likumdevēju šī referāta ietvaros būtu jāsaprot ne tikai Saeima, bet arī citas institūcijas, kuras ir apveltītas ar tiesībām izdot ārējo normatīvo aktu.

Tiesību zinātnē tiek atzīts, ka ideālu tiesību normu uzrakstīt nevar. Tiesību norma ir jāietērpj noteiktā vārdiskā formā, un, tādējādi konkretizēta, tā jau kļūst daļēji nepilnīga. Atrast īsto tiesību normas jēgu tad ir katra tiesību normu piemērotāja uzdevums. Tomēr arī uzrakstīta tiesību norma var būt gan kvalitatīvi uzrakstīta, gan nekvalitatīvi uzrakstīta. Nekvalitatīvi uzrakstīta tiesību norma agrāk vai vēlāk kļūst par juridisku problēmu, tā vai nu vispār netiek piemērota, vai tiek piemērota nepareizi vai nevienveidīgi. Tiesību sistēmā, līdzīgi kā dzīvā organismā, nav nekā nejauša un nevajadzīga. Katra tiesību norma ir saistīta ar daudzām citām tiesību normām, un viena nekvalitatīva tiesību norma atstāj iespaidu uz visu citu saistīto tiesību normu piemērošanu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
juriste
14. Februāris 2013 / 09:49
0
ATBILDĒT
Paldies par koncentrētu un kvalitatīvu rakstu bez ūdens!

Rakstiet biežāk- jo no kā tad lai likumdevējs smeļas zināšanas mācās, ja ne no Jums- doktorantiem?
autorei
13. Februāris 2013 / 17:11
0
ATBILDĒT
No kurienes, ja ne no ministrijām nāk tie absurdie un nepārtrauktie likuma grozījumi?

Arī no Tielietu ministrijas, kur strādā šā raksta autore, nāk nepārtraukta likumprojektu straume. Piemērām tajā pašā Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Vai par to vainojams likumdevējs? Visupirms vajadzētu mēģinšt ieviest kārtību savā mājā un tikai tad kašķi meklēt kaimiņos.
Doma
13. Februāris 2013 / 10:33
0
ATBILDĒT
Raksts nenoliedzami akcentē LV problēmas likumdošanā, bet nemazsvarīgāk ir arī iekšējo normatīvo aktu izdošanā ievērot tos pašus principus. Tas, kas notiek vienā otrā resorā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesību nihilisma galējā forma. Ir pat augsta ranga vadītāji, kuri nespēj atšķirt iekšējo normatīvo aktu no rīkojuma vai pavēles. AM resorā nav pamats runāt par tiesību sistēmas atbilstību mūsdienu prasībām, tās ir vienas vien juridiskas problēmas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties