Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projekts, kuru 2011. gada oktobrī ir publiskojusi Eiropas Komisija, turpina būt asu diskusiju objekts. Soli pa solim Eiropas Komisija mēģina radīt vienotas Eiropas privāttiesības. Taču pati ideja ir vēl nenobriedusi un ieguvums ekonomikai no tā visa – niecīgs.
Eiropas Komisija Briselē 2011. gada 11. oktobrī prezentēja Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projektu (COM 2011, 635). Jaunā tirdzniecības noteikumu regula kalpos kā "opcionāls instruments" tajos gadījumos, kad līguma slēdzēji ar abpusēju piekrišanu izvēlēsies to piemērot pārrobežu darījumos (opt-in metode). Dalībvalstis drīkstēs noteikt, ka ES tirdzniecības noteikumus varēs piemērot arī iekšzemes darījumos. Pati ideja par opcionāliem tirdzniecības noteikumiem nav jauna. Attiecībā uz pārrobežu līgumiem starp uzņēmumiem jau tagad ir spēkā ANO konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, ja vien līguma slēdzēji neizvēlas citu tiesisko regulējumu (opt-out metode). Eiropas projekts, kurš lielā mērā balstīts uz akadēmisku ekspertu grupu darbu, paredz izvēles iespēju arī attiecībā uz patērētāju līgumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.