Ņemot vērā apstākli, ka valsts amatpersonām piešķirtās pilnvaras bieži vien skar plašu personu interešu loku vai arī valsts amatpersonas pilnvaru realizācija rada būtiskas tiesiskas sekas, kukuļošanas noziegumu izmeklēšana notiek pastiprinātas intereses apstākļos. Sevišķi, ja pie kriminālatbildības tiek saukta sabiedrībā pazīstama vai ar tādu saistīta persona. Neapšaubāmi, šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana nav vienkārša, bet tomēr nedrīkst ignorēt fundamentālus tiesiskas valsts pamatprincipus un pie atbildības saukt nevainīgas personas, savas darbības attaisnojot, piemēram, ar mērķi iegūt liecības, kas būtu apsūdzošas kādai citai noteiktai personai.

Šajā rakstā vēlos apskatīt kādu konkrētu iztiesātu krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības bija saukta persona J.Š. Nozīmīgumu lieta ieguva ne vien tās sensitīvisma dēļ (iesaistīto iestāžu un personu dēļ), bet arī krimināltiesību pamatjautājumu apskatīšanas un padziļinātas analīzes dēļ.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2009. gada 5. jūnijā pieņēma spriedumu, personu J.Š. atzīstot par vainīgu kukuļdošanas mēģinājumā. Persona J.Š., tiesas ieskatā, bija devusi atlīdzību savam darbiniekam, kurš to kā mantisku labumu (kukuli) nodeva kādas ministrijas tulkam par to, lai tā palīdz sagādāt izziņu par J.