Ievērojot prasības publikācijas apjomam,1 raksta mērķis ir sniegt nelielu un arī, iespējams, neparastu ieskatu prostitūcijas tiesiskajās neskaidrībās un to risināšanas iespējās Latvijā. Raksts veidots pēc 2012. gadā izstrādātā bakalaura darba2 sekmīgas dalības "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa krimināltiesību sekcijā.3
Minētā darba ietvaros autors izvērstāk vērtēja sociālo un tiesisko parādību savstarpējo mijiedarbību prostitūcijas un bordeļu izpratnes veidošanā, kā arī par izstrādes rezultātā konstatētajām tiesību normu nepilnībām vērsās ar iesniegumu (bakalaura darba 1. pielikums) pie tiesībsarga, pirms tam iegūstot speciālo dokumentu, tas ir, veselības karti jeb t.s. prostitūtu pasi (bakalaura darba 2. pielikums), kas ļauj tiesiski Latvijā nodarboties ar prostitūciju, lai konstatētās normatīvu nepilnības būtu vismaz formāli tieši attiecināmas uz autoru.
Ievērojot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības, autors vēlas norādīt, ka šī raksta saturs ir patstāvīgi ierakstīts un ir pieejams lejupielādei mp3 formātā,4 lai būtu iespējams informāciju uztvert ne tikai lasot, bet arī klausoties.
1. Prostitūcija un saistāmās parādības
Sākotnēji norādāms, ka prostitūcijas tematika mūsdienās nav akūti svarīga sociālās dzīves norisēs, bet tā ir pastāvīgi aktuāla organizētās noziedzības un t.s. nelegālās ekonomikas sastāvdaļa.
Prostitūcija (latīņu prostituere – atklāt, nostādīt, ar skaidrojumu "nodoties pārdošanai") tiek skaidrota kā seksuālo pakalpojumu sniegšana pret materiālu atlīdzību, un mūsdienās šis definējums nav attiecināms uz konkrētu dzimumu.5
Prostitūcijas tematikas vispārinātā analīzē norādāmi vairāki sociāli un tiesiski apsvērumi, t.sk. arī šādas parādības:
• sutenerisms – tiek definēts kā personas mērķtiecīgas darbības iedzīvošanās nolūkā, ekspluatējot personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju;
• cilvēku tirdzniecība – personu vervēšana, nosūtīšana un saistāmo darbu organizēšana, lai nodarbinātu personas un saņemtu par to atlīdzību, t.sk. arī no seksuālās ekspluatācijas.6 Šajā gadījumā netiek ņemts vērā apstāklis, vai persona ir piekritusi nodarboties ar prostitūciju;
• seksuālā ekspluatācija – personas izpildīta vai mēģināta ietekmes ļaunprātīga izmantošana seksuāliem nolūkiem, t.sk. monetāra, sociāla vai politiska labuma gūšanai.7
Neapšaubāmi, pastāv arī citas parādības, kas saistāmas ar prostitūcijas organizēšanu un veicināšanu,8 taču raksta ietvaros netiks detalizēti aplūkotas dažādās patstāvīgās prostitūcijas formas vai padziļināti vērtēta sociālās vides ietekme uz šīm parādībām, bet gan norādīta to ietekme problēmu un iespējamo risinājumu izpratnei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
