30. Aprīlis 2013 /NR. 17 (768)
Domu mantojums
Par pierādīšanu civilprocesā
2
Fragments no grāmatas: Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933. Pārpublicējot saglabāta autora ortogrāfija.

IV. Ceturtā jautājumā – kam jāpierāda – Civīlprocesa nolikums pretēji Kriminālprocesa likumiem[1] noteic, ka civīltiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz prāvnieku iesniegtiem pierādījumiem [C. pr. n. 457. (367.) p.[2] – Judex secundum allegata et probata a partibus judicare debet, sed non secundum conscientiam].

Tā kā civīltiesā, kur lieta grozās ap civīltiesiskām interesēm, katra puse ieinteresēta noskaidrot tiesas priekšā tos faktiskos apstākļus, uz kuŗiem tā pamato savus prasījumus, – tad šeit paceļas ļoti nopietns jautājums par pierādīšanas smaguma sadalīšanu starp pusēm, t.i. jautājums, kas gluži svešs kriminālprocesā. Šinī jautājumā jāņem vērā, ka prāvā viena puse cenšas uzturēt status quo (atbildētājs), bet otra turpretim ar tiesas palīdzību cenšas panākt status quo ante (prasītājs). Prasītājs cenšas panākt tā stāvokļa grozīšanu, kāds pastāvēja prasības celšanas laikā. Šā stāvokļa grozīšanas iniciatīvi prasītājs jau ņēmis savās rokās, iesniegdams prasības sūdzību, kuŗā lūdz tiesu palīdzēt viņam pārveidot patreizējo lietas stāvokli tā, kā tam pēc viņa domām vajadzētu būt. Viņš apgalvo, ka tagadējais stāvoklis ir nenormāls, radies aiz atbildētāja nelikumīgas rīcības, un ka tas jāgroza prasītāja norādītā virzienā. Gluži dabīgi, ka taisni viņa pienākums tā tad ir pārliecināt tiesu, ka patreizējais stāvoklis ir nenormāls un tamdēļ grozāms. Atbildētājs, turpretim, atrodas izdevīgā stāvoklī ar to, ka tam par labu runā sūdzības iesniegšanas momentā pastāvošie faktiskie apstākļi, kuŗu grozīšanu viņš nebūt nevēlas. Rīkoties, virzīt lietu pienākas tam, kas vēlas pārmaiņas un pārgrozības, bet ne tam, kas vēlas mieru, jo "semper necessitas probanti incumbit illi, qui agit". Tādēļ arī prasītāju sauc par "actor", – tas, kas rīkojas. Kāmēr šis actor nepierāda tiesai, ka patreizējais stāvoklis ir nenormāls un prasa pārmaiņas. Līdz tam laikam atbildētājs var palikt pilnīgi mierīgs, un viņam nekas nav jādara, jo "actore non probante, reus absolvitur".

Bet tiklīdz prasītājs sasniedzis savu mērķi, pārliecinājis tiesu, ka prasības iesniegšanas laikā bijušais status quo ir nenormāls un tamdēļ jāgroza, tad no šī brīža atbildētājs vairs nevar palikt mierīgs. Taisnības svaru kauss jau nosvēries par labu prasītājam; viņš iekustinājis svaru rādītāju vēlamā virzienā, un tiesa, sekojot šai virzienā rādītājam, ir spiesta pārgrozīt patreizējo stāvokli. Tagad atbildētāja pienākums, ja viņš nevēlas pielaist pārmaiņas, pārliecināt tiesu, ka prasītājam nav taisnība; viņam jācenšas virzīt svaru rādītāju atpakaļ; tagad viņam jāsāk darboties, jāceļ ierunas un tās jāpierāda, jo "reus excipiento fit actor". Tādas svaru rādītāja svārstības var notikt vairākkārt, un onus probandi šādā gadījumā katru reizi gulstas uz to pusi, kuŗai pēc lietas apstākļiem jāzaudē prāva, ja tai neizdosies pārliecināt tiesu, ka pretējās puses prasījums pamatots vai nu uz nepareiziem apgalvojumiem, vai nepietiekošiem pierādījumiem. Šie principi izteikti mūsu Civīlprocesa nolikuma četri īsos pantos, kas attiecas uz jautājumu par pierādīšanas smaguma sadalīšanu: 102. (81.) un 454. (366.) pantā,[3] pēc kuŗa prasītājam jāpierāda sava prasība, bet atbildētājam – savas ierunas pret prasību, kā arī 202. (146.) un 829. (722.) pantā,[4] pēc kuŗa tiesa ar aizmugurisku spriedumu piespriež prasītājam visus viņa pierādītos prasījumus.1

Tā kā ceļot prasību, prasītājs cenšas atjaunot savas no atbildētāja aizskartās tiesības vai panākt no atbildētāja apstrīdēto tiesību atzīšanu, tad prasītājam jāpierāda: 1) ka viņam tādas tiesības pieder (prasības aktīvais pamats) un 2) ka atbildētājs tās aizskāris vai apstrīd (prasības pasīvais pamats).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur
30. Aprīlis 2013 / 12:08
0
ATBILDĒT
šo darbu lasīju gadus 15 atpakaļ. mani visu laiku izsauc izbrīnu, kā universitātē pasniedz civilprocesu, neliekot studentiem lasīt šādas grāmatas.
ES
30. Aprīlis 2013 / 10:28
0
ATBILDĒT
Paldies Juista Vārda redakcijai par šī izcilā darba publicēšanu. Jāteic, ka pēdējā laikā Jurista Vārdā ārkārtīgi reti tiek publicēti civiltiesību tematikai veltīti izvērsti pētījumi un tas sagādā vilšanos. Jāņem vērā, ka tieši civiltiesību jomā praktizē vairums advokātu, juristu. Bet regulāra avota, no kura papildināt savas zināšanas diemžēl nav. Patiesi gribētos no Jurista Vārda sagaidīt daudz, daudz vairāk publikāciju civiltiesību jomā. Un jo īpaši pietrūkst \"nopietnu\" pētījumu publikāciju.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties