3. Septembris 2013 /NR. 36 (787)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas nolēmumu publiskošana
16
Vēsture un juridiskais novērtējums
Mg.iur., phil.
Zinaida Indrūna
 

Žurnāla "Jurista Vārds" 2012. gada 20. marta numura redakcijas slejā (JV Nr. 12 (711)) Gatis Litvins norādīja uz tiesas spriedumu pieejamības ārkārtīgo būtiskumu,1 jo to ietekme plešas visās trīs laika dimensijās – pagātnē, tagadnē2 un nākotnē. Slejas komentāros parādījās juristu viedokļi par tiesu nolēmumu publiskošanas nepieciešamību, jo īpaši apstākļos, kad latviešu valodā trūkst juridiskās literatūras. Šis raksts tapis, lai piedāvātu ieskatu tiesu spriedumu pieejamības jautājumā – galvenokārt vēsturiskā aspektā – un paplašinātu priekšstatus par jau notikušām juristu diskusijām saistībā ar tiesu prakses nozīmi un tās atspoguļojumu juridiskajā literatūrā.

1. Tiesas nolēmumu publicēšanas aizsākumi

Pēc tam, kad no 1791. gada aprīļa līdz 1792. gada aprīlim Francijas Kasācijas tiesā tika izskatītas pirmās 557 lietas,3 drīz pēc Lielās franču revolūcijas Francijas Kasācijas tiesa sāka izdot divus (viens civilpalātai, otrs krimināllietu palātai) ikmēneša biļetenus, kuros tika publicēti palātu priekšsēdētāju atlasītie tiesību akti un tiesas nolēmumi.4 Tādējādi tiesu nolēmumu publikācijai mūsdienu izpratnē ir vairāk nekā 200 gadu vēsture.5

Veidojot Franču civilkodeksu, kā pirmo tā ievadtitulā ievietoja 1803. gada 5. marta likumu "Par publicēšanu, par likumu darbību un to piemērošanu kopumā"; tā 1. pantā tika noteikts, ka likumi ir izpildāmi visā franču valstī pēc tam, kad tos ir publiskojis karalis, bet otrais pants noteica, ka likuma darbība vērsta uz nākotni, tam nav atpakaļejoša spēka.6 Ņemot vērā varu dalīšanas principu, tiesību aktu un tiesas nolēmumu publicēšana vienā biļetenā norāda uz Kasācijas tiesas nolēmumu publiskošanas lielo nozīmi likuma un tiesu varas mijiedarbībā, t.i., uz likuma praktisko piemērošanu konkrētas prasības izskatīšanā un vienveidīgas tiesu prakses izveidošanā.

Arī citās Eiropas valstīs pakāpeniski sākās tiesas nolēmumu atlase un publicēšana, piem., Norvēģijas Augstākās tiesas nolēmumu apkopojums iznāk kopš 1860. gada, Šveices Federālā tiesa uzsāka regulāri publicēt nolēmumus 1874. gadā.7

Krievijas impērijā, ieviešot jaunu civillietu izskatīšanas procesuālo regulējumu (tā pamatā, kā to norādījuši nolikuma veidotāji un citastarp atzina gan Latvijas Republikas senatori,8 gan joprojām uzskata mūsdienu krievu juristi,9 tika likts franču civilprocess), 1864. gada 20. novembra Civilprocesa nolikuma 815. pantā tika noteikts, ka "visi Senāta kasācijas departamenta lēmumi un spriedumi, kuros izskaidrota likumu tiešā jēga, publicējami vispārējai zināšanai kā vadlīnija to vienveidīgai tulkošanai un piemērošanai".

Pie šādas atziņas Krievijas civilprocesa veidotāji tā sagatavošanas gaitā bija nonākuši, apkopojot juristu praktiķu viedokļus, kuri uzskatīja: ja visus tiesu nolēmumus par zemākas instances tiesu nolēmumu atcelšanu izskata Senāts,10 tad nepieciešams visus tā nolēmumus publicēt vispārējai zināšanai.11 Te jāpaskaidro, ka pirms tiesu reformas ieviešanas tika aptaujāti juristi un viņu domas apkopotas un izdotas žurnālos,12 bet pēc reformas izsludināšanas Krievijas Valsts kanceleja 1866. gadā izdeva sešu sējumu izdevumu – "1864. gada 20. novembra Tiesu nolikumi un to apsvērumu izklāsts, uz kuriem tie ir balstīti". Ievadā norādīts, ka, "nebūdams patstāvīgs jauns darbs, kā arī strikti izteikts tiesu nolikumu komentārs, šis izdevums tomēr veido kopā ar galveno apsvērumu izklāstu, kuri pausti līdz nolikumu apstiprināšanai, vēsturisku piezīmju krājumu, kurām šobrīd jāveicina jaunā likuma jēgas un gara izpratne, bet nākotnē tas var būt nopietnu zinātnisku un praktisku komentāru avots. Ar laiku, attīstoties dzīvei un civiltiesiskām attiecībām, likumdošanas darba grūtības arvien vairāk un vairāk pieaugs, bet, jo tās ir lielākas, jo svarīgāka, jo uzstājīgāka ir vajadzība atskaitīties pašam un citiem par šo darbu izcelsmi un attīstību, tā vadošajiem motīviem, un beidzot, ka jaunie likumi nav patvaļa, bet gan patiesības un taisnības radīti tādā pakāpē, kā tos ir izstrādājusi zinātne un prakse".13 Par šo atziņu pamatotību mūsdienās var pārliecināties jebkurš interesents, sākot no studenta līdz senatoram, jaunu likumu radītājam vai to komentētājam.

 

2. Nolēmumu izdevumi

Par Krievijas Senāta nolēmumu publiskošanas praktisko īstenošanu docents Kronids Mališevs (Кронид Иванович Малышев, 1841–1907) 1876. gada Civilprocesa mācību grāmatā14 rakstīja, ka, lai gan Senāta nolēmumiem nav vispārēja likuma spēka, tiem jāiekļūst tiesu praksē nоn ratione imperii, sed rationis imperio.

Sākot ar 1866.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB36
17. Septembris 2013 / 23:48
0
ATBILDĒT
Katram instrumentam ir savs uzdevums.

Tiesas kalendārs ir tiesneša darba instruments tiesas sēžu plānošanai.

Tas nekādi nevar novērst mazgodprātīgāka advokāta \"saslimšanu\" un tamlīdzīgus gadījumus - to skaušanai domāta profesionālā ētika.

Gan Tieslietu padomes, gan tiesu autoritāte ir pašu tiesnešu rokās.

Pie tiesas nolēmumu anomizācijas var ātri pierast. To apliecina administratīvo tiesu prakse. Vienīgi (vis)pārējās tiesās top redzami zemūdens akmeņi - vienotas nolēmumu metodoloģijas trūkums.
Angeko
6. Septembris 2013 / 14:07
0
ATBILDĒT
Ir aizmirsta cilvēku kategorija, kurai nav pieeajmi tiesas nolēmumi - analfabēti. Pašreiz procesa dalībniekam, kurš nemāk lasīt, spriedumu nolasa tiesu darbinieks, jo tiesas zālē tagad tiek praktizēta saīsināto spriedumu lasīšana. Lasot spriedumu procesa dalībnieks uzdod jautājumus un tā var pusi no darba dienas pavadīt, skaidrojot spriedumu. Varbūt Juridiskās palīdzības administrācijai varētu uzticēt šo pienākumu.
Tiesnesis
6. Septembris 2013 / 12:50
0
ATBILDĒT
Tieslietu padome ir pilnībā politisks tiesu ietekmēšanas instruments, tās dalībnieku ieteikumi starp citu vnk netiek ņemti vērā.

Sliktākajā gadījumā ir kā šobrīd ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju - ministra iegriba ir stiprāka nekā valstī noteiktā likumīgā kārtība.

Tas pat nav apspriežams :(

Bet nu esam novirzījušies no publikācijas :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties