Mācību kursu organizēja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un biedrību "Patvērums "Drošā māja"". Mācību kursa mērķauditorija bija praktiķi – izmeklētāji, prokurori, tiesneši, advokāti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī politikas veidotāji. Ar lekcijām uzstājās gan nacionālie, gan ārvalstu lektori, tai skaitā Vadims Nazarovs (Valsts policija), Aivars Bergmanis (Ģenerālprokuratūra), Sandra Zalcmane (biedrība "Patvērums "Drošā māja""), Oļegs Fedosjuks (Olegas Fedosiukas, Lietuva), Anna Hamiltone (Ann Hamilton, Eiropas Komisija), Patrīcija le Koka (Patricia Le Cocq, Beļģija), Riss Hedens (Rhys Hadden, Apvienotā Karaliste).

Paplašina cilvēktirdzniecības jēdzienu

Eiropas Savienība cilvēku tirdzniecības apkarošanu ir noteikusi par vienu no Stokholmas programmas prioritātēm.¹ Arī Eiropas Padome šim jautājumam ir piešķīrusi gana lielu nozīmi, un kopš 2005. gada ir spēkā Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību² (Latvija tai pievienojās 2008. gadā). Kā viena no pēdējā laika aktualitātēm cilvēku tirdzniecības jomā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI³ (turpmāk – Direktīva).

Lai cīnītos pret pēdējā laika tendencēm cilvēku tirdzniecībā, līdz ar šo Direktīvu tiek pieņemta plašāka koncepciju par to, kas būtu uzskatāms par cilvēku tirdzniecību, nekā tas bija saskaņā ar ietvarlēmumu.