Tēzes tika rakstītas pēc Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša lūguma, lai ieskicētu tos aspektus, kas, manuprāt, preambulas un tās komentāru daļā prasās pēc pārskatīšanas vai precizēšanas. Pieņemu, ka līdzīgas pārdomas ir uzrakstījuši arī citi vēsturnieki un ar šo ideju kopsavilkumu G. Zemītis iepazīstinās klausītājus 25. oktobra konferencē "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais raksturs". Savas tēzes publicēju pēc žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas lūguma. Atzīstot savas paviršās zināšanas valsts tiesībās, es aplūkošu tikai tos aspektus, kas skar vēsturi un tās skaidrojumus.
Nosacīti šīs tēzes varētu sadalīt trīs tematiskajās grupās, kas piedāvā apspriest jautājumus par (a) jēdzienisko pamatojamību (1–6); (b) vēstures kontekstualītāti (7–12) un (c) pagātnes/atmiņu politiku (13–19).
1. Jautājumi ir par pašu preambulas nepieciešamību un tajā ietvertā jēdzieniskā aparāta pamatotību. Preambulas teksts un komentāri nereti ir pretrunā viens otram, kas rada neizpratni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.