Šā pētījuma mērķis ir identificēt pašvaldības principa izcelsmes pirmsākumus, kā arī iezīmēt pašvaldības principa kopējo vēsturi Eiropā un tā līdzību daudzās valstīs ietekmējošos faktorus, kam ir bijusi ievērojama loma arī Latvijas pirmās pašvaldību sistēmas izveidē un ģenēzē.² Pētījuma izklāsts ir strukturēts divās nodaļās. Pirmajā nodaļā aprakstīti pašvaldības principa rašanās pirmsākumi. Savukārt otrajā nodaļā – mūsdienu pašvaldības principa ģenēze. Beigās formulēti pētījumā izdarītie galvenie secinājumi.

I. Pašvaldības principa pirmsākumi

Pašvaldība kā sabiedrības grupas pašorganizēšanās forma pastāv kopš ļoti seniem laikiem, un tās izcelšanās tiek skaidrota dažādi. Piemēram, vācu tiesību zinātnieks Makss Geiss (Max-Emanuel Geis) pašvaldību izcelšanos skaidro ar cilvēku vajadzību pēc drošas eksistences un cilvēku socializācijas procesiem: "Senos laikos no ģints attīstījās ciemati, kas kalpoja eksistences nodrošināšanai un aizsardzībai pret savvaļas zvēriem, ienaidniekiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Drīz vien to papildināja ģeogrāfiski noteiktas ekonomiskās kopienas funkcijas, kuras ietvaros darba dalīšana un maiņas tirdzniecība piešķīra kopā dzīvošanai mērķtiecīgu struktūru. Kopīgu tiesību (piem., zemes kopīpašuma tiesība) un pienākumu (piem., pienākumu piedalīties ugunsdzēsībā vai dambju būvniecībā) izveidošanās skaidri atspoguļo teritoriālās kopienas kā aizsardzības un eksistences nodrošināšanas veida raksturu."³

Savukārt krievu vēsturnieki uzskata, ka teritoriālo kopienu pašpārvaldes formu rašanās pamatā bija nepieciešamība nodrošināt cilvēku augošās ikdienas vajadzības, ko varēja apmierināt tikai lielas sociālas grupas ietvaros (piem., zemes apstrādes darbi). Katra tāda kopiena apvienoja vairākas noteiktā teritorijā dzīvojošas ģimenes. Attīstoties feodālismam, pakāpeniski šīs teritoriālās kopienas nokļuva feodāļu varā un to apsaimniekotās teritorijas kļuva par valsts daļām.