12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)
Notikums
Tiesību problēmas pašvaldību darbā
1
Foto: Boriss Koļesņikovs

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Universitātes Mazajā aulā aizritēja gadskārtējā Valststiesību dienai veltītā konference "Pašvaldību vieta un loma izpildvarā". Diskusija izvērtās galvenokārt par šādiem jautājumiem: vai pašvaldība ir vienotā valsts pārvaldes organisma sastāvdaļa vai tomēr pilnīgi autonoma publiskās pārvaldes vienība; kā būtu nodalāma kompetence un funkcijas starp valsts centrālo pārvaldes aparātu un pašvaldībām; cik daudz un kā valsts drīkst kontrolēt pašvaldību darbību un pieņemtos lēmumus; kāda ir nepieciešamība pašvaldības ietvaros nodalīt lēmējvaru no izpildvaras; kādas problēmas pašvaldībām sagādā normu plūdi un tiesiskā regulējuma neelastība; kā panākt pašvaldību finanšu stabilitāti un prognozējamību; kāda ir pašvaldību atbildība, ievērojot Latvijai saistošos starptautiskos līgumus; kādi varētu būt mūsdienīgi labas pārvaldības instrumenti pašvaldību darbā.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
12. Novembris 2013 / 09:53
0
ATBILDĒT
Labas un iesaistošas pārvaldes eksperimenti pašvaldību līmenī nav nekāda greznība vai pašvaldības kņaziņu alošanās, vai iegriba, bet gan skarbā dzīves patiesība.

Novērojumi lauku pašvaldību attīstības procesā liecina, ka pašvaldību darbību apgrūtina politiski un tiesiski indifirentu iedzīvotāju eksistence pašvaldību teritorijās.

Vēl laikā, kad Latvija atradās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, skolas bērnus priecēja saturīga, ar krāsainiem attēliem bagāta grāmata \"Seno laiku vēsture 5.klasei\".

Tad, lūk, minētajā grāmatā bija rakstīts par mednieku - vācēju kopienām. Vērojot pašvaldības iedzīvotāju ikdienas gaitas, jāsecina, ka liela iedzīvotāju daļa ir apvienojusies mednieku - vācēju kopienā, un nodarbojas ar elektrozveju, dzīvnieku ķeršanu ar cilpām, ogu, sēņu vākšanu un iemanīšanu pret naudu vai dzidriem trauciņiem, metāllūžņu vākšanu un maiņu, kā arī paklusu koku zāģēšanu ārzonas uzņēmumiem piederošo latifundiju teritorijās.

Kā norādīja pagasta skolas vēstures skolotājs, mednieku - vācēju kopienas eksistence apliecina, ka \"prasmīgais cilvēks\" (homo habilis) nav izmiris, bet turpina savu izdzīvošanas cīņu demokrātijas substrāta auglīgajā vidē.

Mednieku - vācēju kopienu precīzi raksturoja biedrs V.I.Ļeņiņs, norādot, ka kopienai kā sabiedrības protošūnai pietrūkst politiskās izglītotības, tiesiskās apziņas un nav attīstīts privātīpašuma institūts.

Tā arī ir, jo mednieki - vācēji dzīvo kopienā fermas mājā, sienas starp dzīvokļiem ir izlauztas labākas komunikācijas nodrošināšanai, prieki un bēdas tiek pārdzīvotas, kopīgi lietojot atspirdzinošos dzērienus, vairākumam nav personas apliecinošu dokumentu, par demokrātiju neviens nav dzirdējis un vairums domā, ka Rīgā joprojām ir Sarkanarmmijas iela, arī tiešos nodokļus viņi nemaksā un nezina, ka ņemt cita lietas ir slikti.

Lai domesticētu pašvaldības teritorijā esošos medniekus - vācējus, atsevišķi pašvaldības deputāti izdomāja eksperimentu, ka neprecētajiem pašvaldības teritorijā deklarētajiem vīriešu kārtas īpatņiem ir jāņem apgādībā kāds homo habilis eksemplārs un jāizglīto dzīvei civilizācijas apstākļos.

Tādējādi no ietekmīgas pašvaldības amatpersonas saņēmu mutisku rīkojumu, ka līdz Jaunajam gadam man jāņemot apgādībā Ļenka ar diviem bērniem no fermas mājas, jānomazgā bērni, jāuzzina, kā viņus patiesībā sauc un jāpiereģistrē attiecīgajos reģistros, kā arī jāiemāca, ka mazos kaķēnus ir jāslīcina, nevis jāpakar ābeļdārzā ar tievajām tērauda drātīm.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties