19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)
Informācija
Sveši parādi – izaicinājums Latvijas jurisprudencei
1
Sannija Matule
Jurista Vārds 

Pēdējā laika notikumi publiskajā telpā liecina, ka par izaicinājumu Latvijas jurisprudencei ir kļuvis jautājums par to, kam jāmaksā sveši parādi, un te nav runa par galvojuma institūtu. Lai gan problemātiskās situācijas ir dažādas, tās vieno divi kopīgi aspekti: pirmkārt, svešo parādu apmaksas jautājums ir izteikts komunālo pakalpojumu sfērā; otrkārt, šajā jomā nenokārtotās saistības vislielākās galvassāpes un neērtības rada tieši tiem, kuri par saviem pakalpojumiem ir norēķinājušies. Tādēļ "Jurista Vārds" aicina juristus iesūtīt viedokļus, veicinot daudzpusīgu diskusiju par šo tēmu, lai iezīmētu optimālus un juridiski korektus problēmsituāciju risinājumus.

Nesen "Jurista Vārds" jau informēja par oktobra sākumā Konkurences padomes pieņemto lēmumu, ar kuru tika konstatēts: AS "Latvijas Gāze" savā līdzšinējā praksē ļaunprātīgi ir izmantojusi monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Saprotams, ka Konkurences padomes un "Latvijas Gāzes" atšķirīgais skatījums uz faktu, kam jāmaksā svešie parādi, tiks risināts tālākā tiesvedībā, līdz ar to pilnībā izsvērts gala vērtējums par to vēl sekos. Taču minētā situācija jebkurā gadījumā norāda uz būtiskām domstarpībām pakalpojuma sniegšanas kārtībā. Pagājušajā nedēļā tām pievienojās arī citi strīdi, kas gan nav nekāds jaunums pēc būtības, bet šoreiz dienasgaismā celti un izriet no tiesībsarga nesenās atbildes dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējam – SIA "Hausmaster": "Tiesībsarga ieskatā, SIA "Hausmaster" aprakstītā prakse, kad pakalpojumu sniedzēji – SIA "Rīgas ūdens" un AS "Rīgas siltums" – izvirza prasību kaimiņam maksāt par kaimiņu, savukārt apsaimniekotājs, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību, ir spiests pakļauties pakalpojumu sniedzēju spiedienam, ir prettiesiska, taču iedzīvotāji, lai saņemtu pamatpakalpojumus (ūdens, siltums), šobrīd ir spiesti maksāt par kaimiņu parādiem.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
19. Novembris 2013 / 10:34
0
ATBILDĒT
Kā denacionalizētā nama iemītnieks esmu radis atbildi uz gandrīz visiem strīdīgajiem īres tiesību jautājumiem un uzskatu, ka kolektīvās atbildības princips ir efektīvs problēmu risinājums, bet tā nav panaceja.

Mūsu nama īpašniece plaši izmanto kolektīvās atbildības principu. Pēc tam, kad divas vientuļās mātes par parādiem tika izmestas ar bērneļiem uz ielas, īpašniece saskārās ar būtisku problēmu apsardzes darbinieka Sašas personā. Saša ir liels, bijušais desantnieks, turklāt viņam ir pistoles Glock nēsāšanas atļauja un, protams, pati pistole, tā kā neviens neuzņēmās Sašas izmešanas uzdevumu.

Sašam bija dzīvokļa komunālo maksājumu parāds, jo par auksto un silto ūdeni viņš maksāja pēc skaitītāju rādījumiem, bet īpašniece skaitītājus neatzina un aprēķināja ūdens patēriņu pēc deklarētajām personām dzīvoklī.

Tā kā Sašu ārā izmest saimnieces rokaspuiši atteicās, saimniece pieņēma Zālamana cienīgu lēmumu - uzdeva pārējiem nama īrniekiem pašiem izmest Sašu 72 stundu laikā. Kad tas netika izdarīts, jo mēs, īrnieki, arī baidāmies no Sašas un viņa Glock(a), tad saimniece Sašas parādu sadalīja \"uz galviņām\", kā teikt, bailīgais maksā divreiz.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties