* know–how (ang.) — zinātība, komerciāli realizējama speciālā profesionālā un tehnoloģiskā informācija, kas parasti ir rūpniecisks noslēpums. Svešvārdu vārdnīca. — "Jumava". — Rīga, 1999.

Angļu valodā jēdziens know–how*, franču — savoir faire burtiskā tulkojumā nozīmē – zināt kā; zināt, kā darīt. Tas ir jēdziens, ko parasti izmantojam, lai apzīmētu kādas īpašas zināšanas, ar kuru palīdzību var efektīvāk un pilnīgāk izmantot ražošanas resursus, organizēt produkcijas noietu, sniegt pakalpojumus brīvas konkurences apstākļos utt.

Šis jēdziens bieži tiek lietots sarunvalodā, un tā saturs ir aptuveni skaidrs ekonomikas terminoloģijā, tomēr vārdu savienojums know–how arvien biežāk tiek lietots arī juridiskajā terminoloģijā. Kā jebkura jauna juridiska kategorija, šis jēdziens var sagādāt zināmas grūtības tā interpretācijā un piemērošanā. Pretēji sarunvalodai un ekonomikas jomai, kur pieļaujama plaša jēdziena definīcija, juridiskā terminoloģija prasa šauru un precīzu termina definējumu.

Tā kā Latvijas tiesību sistēmā pašlaik nav vienotas izpratnes par minētā jēdziena tulkojumu, būtību un saturu, šī raksta mērķis ir dot tam nelielu komentāru — ko saprot ar know – how, kas ir tā būtība un definīcija, know– how aizsardzības paņēmieni (A), kā arī tā juridiskā reglamentācija Latvijas tiesību aktos (B).