10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūzikas atskaņošana publiskās vietās
5
Inese Lūkina
zvērināta advokāte, biedrības "Latvijas izpildītāju un producentu apvienība" juriste 

2013. gada 18. aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, un diskusijas, kas ilga apmēram pusotru gadu par mūzikas atskaņošanu publiskā telpā, pieklusa.

Kopš likuma grozījumiem medijos nav bijušas ziņas par kādiem pārkāpumiem, līdz ar to rodas jautājums – vai izpratne par mūzikas atskaņošanu ir kļuvusi vienota?

Prakse liecina, ka tomēr nē – joprojām ir jautājumi un diskusijas mūzikas izmantotāju un tiesību īpašnieku vai viņu pārstāvošo mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpā par publisko izpildījumu.

Šī raksta mērķis ir vēlreiz akcentēt, kas ir publiskais izpildījums, kādi ir biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (turpmāk tekstā – LaIPA) uzdevumi, minot piemērus no tiesu prakses.

Autortiesību likumā mantiskās tiesības piešķirtas ne tikai autoriem, bet arī izpildītājiem un fonogrammu producentiem, un viena no šīm tiesībām ir tiesība saņemt atlīdzību par fiksēto izpildījumu un fonogrammu izmantošanu publiskā izpildījumā.

Šādas tiesības noteiktas arī divos starptautiskos līgumos – 1961. gada Romas konvencijā par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību un 2000. gada WIPO Izpildījumu un fonogrammu līgumā, kuriem pievienojusies arī Latvija, un tas savukārt piešķir citu valstu tiesību īpašniekiem tādas pašas tiesības kā Latvijas tiesību subjektiem Latvijas teritorijā.

 

Publiskais izpildījums

Pašlaik Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Armands
10. Decembris 2013 / 11:11
0
ATBILDĒT
Kā parasti, labs humors! Šoreiz īpaši labs par \"cūku bērēm\" un kāvējiem kā producentiem! :-D
Seskis
10. Decembris 2013 / 10:34
0
ATBILDĒT
Labs raksts par sarežģītu tēmu!

Autortiesību jomā tomēr joprojām daudz neatbildētu jautājumu un kompleksu problēmu, kas paģēr steidzamu risinājumu.

Piemēram, kad tiks ieviests obligātais publiskais Saeimas sēžu atskaņojums, nosakot obligāto nodevu Ls 1 apmērā par atskaņošanas minūti no visām personām, kas atskaņošanas brīdī atrodas Latvijas Republikas teritorijā?

Tāpat nav skaidrs, ja kapličā bērēs atskaņo mūziku, kurš par to maksā - nelaiķis vai bēru organizatori, ciktāl tie ir savstarpēji nesaistīti sabiedrības locekļi?

Autortiesību speciālisti teica, ka nav jāmaksā tikai tajā gadījumā, ja visi klātesošie tiek apbedīti kopā ar nelaiķi, jo tad tie kļūst par savstarpēji saistītām personām, savdabīgu ģimeni ar noslēgtu korporatīvo loku.

Un \"cūku bēres\" - vai aizkauts suķis uzskatāms par izpildītāju, kad sākas un beidzas izpildītāja tiesības, kā ar mantinieku loku, vai kāvēji uzskatāmi par producentiem, vai tomēr par klausītājiem?

Vēl mūžīgais jautājums par \"siltā radio\" nodevu - vai atbildīgā amatpersona, uzliekot roku uz datora, radioaparāta vai citas technikas, ko var izmantot mūzikas atskaņošanai, un konstatējot, ka aparāts ir silts, drīkst aparāta īpašnieku vai nesaistīto sabiedrības locekli saukt pie administratīvās atbildības, prezumējot, ka tika atskaņota mūzika?

Vai iebiedēšanas nolūkā paredzētais papildsods - izkausēta svina ieliešana likumu necienītāja ausīs - ir samērīgs un atbilstošs Eiropas tiesu praksei?
dr.iur.
10. Decembris 2013 / 09:59
0
ATBILDĒT
Pareizāk un godīgāk bija rakstīt, ka šis raksts ir LaIPA viedoklis. No visa es sapratu vienu- LaIPA nauda pienākas tāpēc, ka: a) kāds kaut kur atskaņo jebkādu mūziku, b) tāpēc, ka viņi ir LaIPA, kurai par to ir tiesības ieksēt maksu. Tam, kas tā ir par mūziku un vai LaIPA ir jebkāds sakars ar mūzikas autoru un izpildītāju, tam pēc LaIPA viedokļa nav nekādas nozīmes.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties