Ārlietu ministrijas valsts sekretāram A. Pildegovičam

Atbildot uz Jūsu 2013. gada 28. novembra vēstuli, informēju, ka saskaņā ar Tiesībsarga likuma 15. panta pirmo daļu tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Ziņojumos ir atspoguļota vispusīga informācija par attiecīgajā laika periodā konstatētajiem pārkāpumiem un sniegtajām rekomendācijām. Objektīvai informācijai nosūtu izvilkumu no gada pārskatiem pilsonisko un politisko tiesību jomā, laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam (skat. pielikumā). Tā kā 2013. gada ziņojums vēl nav sagatavots, tad sniedzu pārskatu par 2013. gadā paveikto pilsonisko un politisko tēmu kontekstā.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Salīdzinot ar 2012. gadu, iesniegumu skaits nav pieaudzis. Iedzīvotāji vēl arvien turpina informēt tiesībsargu gan par kriminālprocesa, gan civilprocesa ietvaros, viņuprāt, netaisnīgiem tiesas nolēmumiem un tiesībsargs šādās situācijās turpina skaidrot un norādīt uz tiesas nolēmumu pārsūdzības mehānismu. Tāpat no iesniegumiem izriet dažādi aspekti, kas skar personas tiesības uz pieeju tiesai, tiesvedības saprātīgus termiņus, pierādījumu izvērtēšanu, nolēmuma pamatotību un sprieduma izpildi.

2013. gada 29. jūlijā tiesībsargs informēja Saeimu, Tieslietu padomi, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tiesu administrācijas direktoru par pirmajā pusgadā identificētajām problēmām, īpaši aktualizējot jautājumu par saprātīgu termiņu neievērošanu, kā arī ilgstošu tiesas sēžu nenozīmēšanu konkrētās tiesās.

Indivīdam garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu aspektā vēlos norādīt uz tādu valsts mērogā novērotu problēmu, kā pilno tiesas spriedumu sastādīšanas novilcināšana, nepamatoti, dažkārt vairākkārtīgi, pagarinot to sastādīšanas termiņu. Pamatā pēdējo trīs gadu laikā birojā iesniegumi tiek saņemti no tiesājamām personām un viņu aizstāvjiem par sprieduma sastādīšanas novilcināšanu krimināllietās, tomēr jāatzīmē, ka līdzīga problēma ir konstatēta arī civillietās.

2011. gada beigās Tiesībsarga birojā vērsās vairākas personas, norādot uz trūkumiem Kriminālprocesa likuma 530. pantā, kas vēsturiskajā redakcijā noteica, ka tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu krimināllietā, un pilnu spriedumu sagatavot 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu. Minētā panta trešā daļa noteica, ka attaisnojošu iemeslu dēļ, ja pilns tiesas nolēmums nav sastādīts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo prokuroram, apsūdzētajam, cietušajam, aizstāvim un pārstāvim, kad būs pieejams pilns tiesas nolēmums. Regulējums neparedzēja maksimālo termiņu vai reižu skaitu pilna sprieduma sastādīšanai, kā arī nekonkretizēja attaisnojošo apstākļu uzskaitījumu, kad būtu pieļaujams pagarināt pilna sprieduma sastādīšanu. 2011. gada 8. decembrī birojs vērsās Tieslietu ministrijā ar lūgumu izvērtēt konstatēto problēmu un rast iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, jo ilgstoša vilcināšanās ar motivēta tiesas nolēmuma sastādīšanu un izsniegšanu tiesājamajiem

var ietekmēt kopējo lietas izskatīšanas termiņu un līdz ar to arī lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā; atstāj tiesājamo tiesiskās nenoteiktības stāvoklī, kas nav pieļaujams no tiesību uz taisnīgu tiesu viedokļa; var aizskart apsūdzēto tiesības uz brīvību.