18. Februāris 2014 /NR. 7 (809)
Diskusija
Ažiotāža ap dzīvojamo telpu īres likumprojektu
2
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Foto: Māris Kaparkalējs

Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas pagaidām ir tikai izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, jau ieguvis tādu publicitāti kā reti kurš dokuments tik agrīnā likumdošanas procesa stadijā. Topošā likuma saturs plaši tiek analizēts sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos, un pat ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis bija uzdevis līdz šā gada 17. februārim viņam sniegt skaidrojumu par paša vadītās ministrijas izstrādāto likumprojektu. Ņemot vērā plašo rezonansi, "Jurista Vārds" skaidro, kādi strīdīgi priekšlikumi tad ir ietverti jauniecerētajā īres attiecību tiesiskajā regulējumā, izpelnoties tādu sabiedrības ievērību un kritiku.

Pārlapojot valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu1 un tam pievienoto anotāciju, jāatzīst, ka būtisku jauninājumu tur patiesi netrūkst, ieviešot pat radikālas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Diemžēl, vadoties pēc likumprojekta anotācijas, precīzi ir grūti spriest, cik lielā mērā un kādā sastāvā iepriekš ir notikušas izsvērtas diskusijas par jaunā projekta saturu. Tā anotācijā minēts, ka sabiedrības informēšana par šāda projekta izstrādes uzsākšanu nav veikta, vien ņemtas vērā jeb vērtētas privātpersonu iesniegumos paustās problēmas saistībā ar dzīvojamo telpu īri. Tiesa, "likumprojekta izstrādes gaitā notika vairākas sanāksmes, kurās tika vērtēti priekšlikumi dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulējuma pilnveidošanā. Darba grupās piedalījās valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji, īres tiesībās praktizējoši advokāti un Latvijas Universitātes pasniedzēji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ņemot vērā, ka priekšlikumi bija savstarpēji pretrunīgi, tie visi nevarēja tikt ņemti vērā, līdz ar to, priekšlikumus izvērtējot, likumprojektā tika iekļauti, pēc likumprojekta izstrādātāju domām, atbilstošākie," – tā pauž projekta autori.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nezinitis
18. Februāris 2014 / 16:30
0
ATBILDĒT
2.jatājumi:
1.Vai uz īrnieku pēkšņi vairs neattiecas Eiropas Savienības patērētāju tiesības? Piem. ĢENERĀLADVOKĀTA NILSA VĀLA [NILS WAHL]
SECINĀJUMI, sniegti 2013. gada 21. novembrī (1)
Lieta C 482/12
82. (..) gadījumā, ja īpašums, uz kuru attiecas attiecīgā procedūra [izlikšana], ir patērētāja mājoklis, jāpastāv speciālām garantijām. Šādu garantiju nesniegšana varētu būt problemātiska no pamattiesību aspekta (45). Proti, ģimenes mājokļa zaudēšana ir viena no galējām patērētāja tiesību apdraudējuma formām (46). Tā kā tiesības uz mājokli ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā garantētās tiesības, kuras ir jāņem vērā, interpretējot Direktīvu 93/13 (47), jebkurai personai, attiecībā uz kuru pastāv šāda apmēra apdraudējuma risks, būtu jābūt iespējai panākt, ka neatkarīga tiesu iestāde pārbauda šāda pasākuma samērīgumu (48)
2. Vai īrniekam turpmāk vajadzētu dzīvot sliktāk nekā pirms 100 gadiem?
1864.g. Civillikums
4125. Visos tajos gadījumos, kad vienai pusei ir tiesību atkāpties no līguma, viņai jāpaziņo par savu nodomu otrai, lai dotu vajadzīgo laiku: iznomātājam vai izīrētājam pieņemt, bet nomniekam vai īrniekam (izņemot otro 4118. pantā norādīto gadījumu) — atdot jeb atbrīvot lietu. Bet nekādā ziņā iznomātājs vai izīrētājs nedrīkst, kaut arī tāda tiesība līguma būtu pielīgta, nomnieku vai īrnieku izlikt patvarīgi. Šo noteikumu neievērotājam jāatlīdzina zaudējumi.

4126. Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, vai nu pārdodot, dāvinot, piešķirot kā legātu vai kā citādi, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ievests zemes grāmatās (4045. p.). Bet ja ieguvējs uzteic nomu vai īri, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu.
Nevainīgs > Nezinitis
18. Februāris 2014 / 23:20
0
ATBILDĒT
Gandrīz vai jākasa pakausis, bet pagrūti iztēloties, kā divu fizisku personu starpā noslēgts līgums pakļaujas patērētāju tiesību aizsardzībai?!.. Likumā ir atruna, ka : pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājamT.

T
Tad nu ir lielais jautājums, vai viena sava dzīvokļa izīrēšana ietilpst jēdzienā "saimnieciskā darbība"?
Jūsu minētais piemērs attiecas uz klasisko pakalpojuma sniedzēju, kam tā ir saimnieciskā darbība.
Turklāt , definējot pakalpojumu, PTAL nemaz nerunā par īri (kā zināms īre un noma nav viens un tas pats):
2) pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts..
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties