Bieži jautājumi un diskusijas par citu personu rīcības godprātību un tiesiskumu notiek saistībā ar preču zīmēm, proti, ar preču zīmēm marķētu preču tālākpārdošanas gadījumiem jeb pelēkā tirgus vai paralēlā importa darījumiem. Tie ir darījumi, kad preces tiek izplatītas pretēji preču zīmes īpašnieka nodomiem un vēlmēm, piemēram, ar preču zīmes īpašnieku nesaistīts komersants iegādājas preces vienā valstī, jo tur preces ir iespējams iegādāties lētāk, un transportē tās pārdošanai citā valstī, jo tur šīs preces ir iespējams pārdot dārgāk. Šādas aktivitātes var kaitēt preču zīmes īpašnieka interesēm, tai skaitā iespējami plaši kontrolēt ar precēm notiekošo un gūt maksimālo labumu no tā. Tajā pašā laikā nevar arī izslēgt, ka šādos gadījumos preču zīmes īpašnieka sākotnējā preču izplatīšanas stratēģija un cenu politika dažādās valstīs, iespējams, kādu patērētāju daļu nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī. Tas var arī ierobežot konkurenci un komersantu veikto komercdarbību. Tāpēc noteikumiem un pasākumiem, kas ierobežo vai nepieļauj pelēkā tirgus jeb paralēlā importa darījumus, ir nepieciešams īpašs pamatojums, lai preču zīmes īpašnieks varētu aizstāvēt savas intereses.

1. Tiesību izsmelšana – ģeogrāfiskais reģions

Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot tai piederošu preču zīmi,¹ t.i., preču zīmes īpašnieks var izlemt un noteikt, kur un kā tiks izplatītas preces ar attiecīgo preču zīmi, piemēram, kad tiks sākta preču izplatīšana un kur tas notiks (valsts, veikali vai pat citi apstākļi). Tomēr šādas tiesības nav neierobežotas, un preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt izmantot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras tas pats ir iekļāvis saimnieciskajā apritē vai to ir izdarījusi cita persona ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu.² Līdzvērtīgus preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšanas noteikumus paredzēja gan Pirmā preču zīmju direktīva,³ gan arī šobrīd nosaka Preču zīmju direktīva,⁴ proti, "preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu attiecībā uz precēm, ko laidis Kopienas tirgū, izmantojot šo preču zīmi, īpašnieks vai kas laistas Kopienas tirgū ar īpašnieka piekrišanu".⁵

Iekļaušana saimnieciskajā apritē noteikti saistās arī ar konkrētu tirgu jeb ģeogrāfisko reģionu, kur tā notiek, un attiecīgi tam tiek piemērots minētais tiesību izsmelšanas princips. Tiesību izsmelšana var notikt kā nacionālā tiesību izsmelšana, kas preču zīmes īpašniekam liedz tiesības kontrolēt preču, ko tirgū laidis pats preču zīmes īpašnieks vai kas laistas apritē ar tā piekrišanu, tālāku komerciālu izmantošanu attiecīgajā iekšējā jeb nacionālajā tirgū.