25. Marts 2014 /NR. 12 (814)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par apdrošinātāju nepamatotu atteikumu izmaksāt atlīdzību
3
Bac.iur.
Mārtiņš Egle
 

Raksta ietvaros autori caur sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas prizmu apskatīs, cik godīgi pret saviem klientiem ir apdrošinātāji, tēmas ietvaros plašāk pievēršoties jautājumam par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību un šāda lēmuma sekām.

Žurnāla "Kapitāls" 2012. gada septembra numurā rakstā "Nejaušu negadījumu restaurācija un citi inscinējumi"1 kādas apdrošināšanas sabiedrības valdes locekle dalījās ar atziņām no sava promocijas darba "Apdrošināšanas krāpšanas krimināltiesiskie un kriminoloģiskie aspekti". Rakstā tika iztirzāts jautājums par to, ka apdrošinājuma ņēmējiem ir tieksme uz apdrošināšanas atlīdzības rēķina risināt savas finansiālās problēmas un profesionālā vai gadījuma rakstura līmenī nopelnīt. Tēžu autore secināja, ka apdrošinājuma ņēmēju krāpšanos ir grūti pierādīt, bet apdrošinātājs tikai uz aizdomu pamata par krāpniecību nevar atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Šāda rakstā paustā apdrošinātāja nostāja sakrīt gan ar likumu (apdrošinātājam ir jāpierāda apdrošināšanas atlīdzības atteikumu pamatojums), gan arī pašas apdrošināšanas pamatbūtību – uzņemties apdrošinātā interesi neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam. Diemžēl apdrošinātāja paustais nesakrīt ar darbiem praksē.

 

Tiesu prakses piemēri

Kādā tiesu lietā ar to pašu apdrošinātāju, kuru pārstāv iepriekš minētā valdes locekle, Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē 2011. gada 26. aprīļa spriedumā (turpmāk – "VW Touareg lieta") norādīja: "Atbildētāja iebildumi un atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vērtējams kā izvairīšanās no savu saistību izpildes pret apdrošināšanas ņēmēju, kas šajā gadījumā ne tikai prasītājā šai lietā rada negatīvu iespaidu par konkrēto apdrošināšanas sabiedrību, bet arī degradē apdrošināšanas institūtu mūsu valstī kā tādu."2

Ar šo spriedumu no apdrošinātāja tika piedzīti 29 517,77 lati par 2006. gada 25. oktobrī notikušu ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg). Spriedums stājās spēkā 2012. gada 8. augustā, kad Augstākā tiesa3 atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar apdrošinātāja iesniegto kasācijas sūdzību. Apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta 2012. gada 24. augustā. Tādējādi no CSNg dienas līdz naudas saņemšanai aizritēja gandrīz seši gadi.

Turklāt šo "VW Touareg lietu" ir interesanti apskatīt vēl kādas citas lietas apstākļu kontekstā, kurā atbildētājs arī bija tas pats apdrošinātājs. Proti, ar Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 1. jūnija spriedumu4 (turpmāk – "Opel Vectra lieta") tika noraidīta apdrošinātāja apelācijas sūdzība, vien samazinot piedzenamo apdrošināšanas atlīdzību par automašīnas atlieku vērtību. Pirmās instances tiesa šajā lietā visnotaļ pamatoti secināja: "Tiesa secina, ka lietas apstākļu secība, kad [apdrošinātājs] pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz noteikumu 4F 3.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vēl nedaudz
28. Marts 2014 / 16:23
0
ATBILDĒT
Lai mainītu Senāta praksi, ar nolēmumu un CL normu salīdzināšanu/argumentēšanu vēl būs par maz. Ideālā variantā, ja kungi pieliktu ārvalstu praksi.
Janis
25. Marts 2014 / 15:48
0
ATBILDĒT
Saskaroties ar BTA un Baltikums bezcerībā nolaižas rokas.
Omļašs Seskis
25. Marts 2014 / 09:51
2
ATBILDĒT
Tā kā OCTA ir likumdevēja noteikts obligāts maksājums apdrošinātāja budžetā, tad šis maksājums ir vērtējams nevis kā apdrošināšanas prēmija, bet gan kā nodeva par tiesībām pārvietoties ar transportlīdzekli. Tādējādi nekāda apdrošināšanas gadījuma iestāšanās nav iespējama un apdrošinātājam nav pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Līdzīgi ar KASKO ir "valsts obligātajam maksājumam pielīdzināms likuma spēks līzinga attiecībās".
Lai arī likumdevējs ir noteicis atsevišķus gadījumus, kad apdrošinātājs izmaksā apdrošinātajam atlīdzību, šajā sakarā, lūdzu, izlasīt Mārtiņa Pētersona rakstu par ekonomiskās efektivitātes apsvērumiem. Apdrošinātājs ir tiesīgs izdarīt ekonomiskās efektivitātes apsvērumus līdzīgi kā Valsts. Ja, nedod Dievs, transportlīdzeklis cieš sadursmē, tad apdrošinātājs vērtē, vai esošā ekonomiskā situācija ļauj izmaksāt atlīdzību, un vai atlīdzības izmaksas atteikumam ir leģitīms un pamatots mērķis. Avārijas rezultātā transportlīdzeklis ir bojāts, tātad atlīdzības neizmaksai ir leģitīms mērķis - vadītājs nevarēs braukt, ies ar kājām, tātad uzlabos savu veselību. Bez tam vadītājs transportlīdzekļa atlūzas varēs nodot lūžņos un uzlabot ekonomisko situāciju - nopirkt degvīnu un pabēdāties kopā ar draugiem. Ja satiksmes negadījumā ir bojāgājušie, tad tie kļūst par barības bāzi lapsām un kraukļiem, tādējādi uzlabojot zaļo ilgtspēju. Vienlaikus apdrošinātājs nav zvērs - vieglāk ievainotajiem tiek izsniegtas bintes un "zeļonka", savukārt smagāk ievainotajiem tiek apmaksāti veterinārsta pasākumi "iemidzināšanai"-lai nemokās.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Par apdrošināšanas līgumu
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties