Attiecībā uz juristu veidiem, ir bijis tas gods sastapties ar juristu - ķirmi, tas ir jurists, kurš ir sevišķi centīgs, iedzīvojas kāda teorētiķa izveidotajā hipotēzē un čakli urbjas, līdz izpētes objekts sabirst smalkos putekļos, nu gluži kā arheologs, kas iznīcina arheoloģijas pieminekli izzinot to.
Kādu laiku biju domājis, ka izzudis ir "jurista - gliemenes" pasugas tips, tomēr pirms pāris dienām satiku spilgtu šīs pasugas īpatni. Juristu - gliemeni var definēt - persona, kas pazīst personu A, kas ir pietuvināta personai B. Tūlīt paskaidrošu - persona B ir tiesiskuma alfa un omega, kā stāv rakstīts: "kura kājas mazgā un ar saviem matiem žāvē skaistākās advokātes, kuru ieraugot, notāri krīt zemē uz vaiga, bet tiesneši ieraugot dreb bailēs kā apšu lapas".
Jurista - gliemenes ideju auditorija parasti ir jaunāko kursu studenti, kas peld nezināmajā zināšanu jūrā, ierauga skaistu gliemežnīcu, meklē tajā pērli, bet gliemežnīca saspiež vākus kopā un students pārnestā nozīmē nespēj atbrīvoties un noslīkst.
Jurista - gliemenes teorētisko bāzi veido atziņa, ka visu tiesību sistēmu vada, organizē un personificē persona B, kuras ikviens vārds ir zelta vērtē, un jaunajiem juristiem ir iespējas izvirzīties ārpus konkurences, ja viņi uzzinās personas B atziņas. Lai piekļūtu personas B atziņu spožumam, jāizdara sīki pakalpojumi, piemēram, jānoskuj mati, jānoziež galva ar zābaksmēru un jāiet citas personas vietā uz Valsts valodas eksāmenu, jākļūst par fiktīva uzņēmuma valdes locekli vai ar lauznīti daudzdzīvokļu mājā uzlauztu vairāku dzīvokļu durvis, lai pārbaudītu, vai atbilstoši namu pārvaldes datiem dzīvokļi ir tukši un tos varētu izīrēt naiviem īrniekiem.
Katrā gadījumā tiek solīts, ka persona B "piesegs", tomēr visbiežāk jaunā jurista karjera beidzas Aspazijas bulvāra siltajos pagrabos vai prokurora kabinetā, vai arī tā tiek turpināta "kaktu jurista" ampluā.
Protams, arī "kaktu juristi" var sasniegt juridiskās domas virsotnes, tomēr būtībā viņi neaizsargāti, jo darbojas ēnās, tāpēc kļūst par jurista - skolopendras upuriem, kurš apvieno skorpiona un vaboles - kaprača labākās īpašības. Jurists - skolopendra labi jūtas tiesās, jo tur ik dienas tiek iesniegti vērā ņemami juridiskās domas paraugi. Minētā īpatņa taktika ir idejas autora iznīcināšana, lai nesodīti piesavinātos vērtīgu teorētisko bāzi. Pavisam nesen kāds likteņa vajāts "kaktu jurists" vērsās tiesā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts ieslodzījuma vietā. Tiesas sastāvā esošais jurists - skolopendra, lai piesavinātos klienta vērtīgo izstrādāto teorijas bāzi, apzinoties klienta slikto veselības stāvokli, taisīja kabvēlīgu spriedumu. Ieraugot morālā kaitējuma atlīdzinājuma ciparu, klientu ķēra infarkts. Slimnīcā viņš atģidājās, bet saņēma labvēlīgu papildspriedumu, kas nabaga "kaktu juristu" piebeidza.
Tāda, lūk, ir skarbā izdzīvošanas cīņa juridisko ideju lauciņā!

Bet neviens tā arī nav pacenties atbildēt uz J.R. uzdoto jautājumu: "kāda veida juristus veido jeb ražo pašreizējās juridiskās augstskolas Latvijā? Kas tad galu galā ir katra konkrētā augstskola: bišu strops, skudru pūznis vai zirnekļa tīkls?"
Kas ir LU JF?