6. Maijs 2014 /NR. 18 (820)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu laulība kā problemātisks starptautisko privāttiesību institūts
2
Mg.iur.
Līga Stikāne
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Šengenas nodaļas vecākā referente  

Visā pasaulē katru gadu tiek noslēgts arvien lielāks skaits pārrobežu laulību un daudz šādu laulību tiek arī izbeigtas, padarot pārrobežu laulību par ļoti aktuālu tiesību institūtu. Tas, ka starptautisko privāttiesību normas katrai valstij ir individuālas, rada sarežģījumus, taču lielākā daļa mēģinājumu globāli unificēt šīs normas ģimenes tiesību jomā ir cietuši neveiksmi. Tomēr Eiropas Savienība (turpmāk – ES) nav atteikusies no mērķa turpināt unificēt tās dalībvalstu starptautiskās privāttiesības, tai skaitā ģimenes tiesību jomā. Lai gan pārrobežu laulība ir salīdzinoši jauna parādība Latvijā, tā jau ir saistīta ar daudziem sarežģījumiem, par to liecina, piemēram, dažādas neskaidrības pārrobežu laulības izbeigšanas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās.

1. Latvijas un citu valstu kolīziju normu salīdzinājums

Starptautisko privāttiesību doktrīnā ir atzīts, ka pārrobežu laulības noslēgšanai piemērojamo likumu nosaka tās valsts kolīziju normas, kurā laulība tiek noslēgta. Visbiežāk valstu kolīziju normās ir ietvertas atšķirīgas piesaistes attiecībā uz pārrobežu laulības noslēgšanas materiālajiem priekšnosacījumiem un formu.1

Tradicionāli pārrobežu laulības noslēgšanas materiālajiem nosacījumiem ir piemērojams katras personas, kura dodas laulībā, personīgais likums, bet pārrobežu laulības noslēgšanas formai ir piemērojams laulības noslēgšanas vietas likums (lex loci celebrationis),2 jo atbilstoši locus regit actum noteikumam katra valsts pati nosaka, kādā formā tās teritorijā drīkst noslēgt laulību.3

Ja nav ievērota tās valsts likumā noteiktā laulības noslēgšanas forma, kurā pārrobežu laulība tiek noslēgta, un līdz ar to laulība šajā valstī netiek atzīta, tā netiks atzīta arī citās valstīs, kaut arī tā atbilst, piemēram, pušu domicila valsts likuma prasībām attiecībā uz laulības noslēgšanas formu.4 Lai gan lielākajā daļā valstu ir atzīts, ka pārrobežu laulības noslēgšanas materiālajiem nosacījumiem ir piemērojams katra laulājamā personīgais likums, nav vienprātības par to, ko uzskatīt par personīgo likumu – domicila, pilsonības, reliģiskai grupai piemērojamo vai kādu citu likumu.5

Jāatzīmē, ka pat valstīs, kurās ar personīgo likumu saprot domicila valsts likumu, ir atšķirīga domicila definīcija. Saskaņā ar Latvijas Civillikuma 7. panta pirmo daļu personas domicils ir tajā vietā, kurā šī persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties.6 Latvijas tiesu praksē ir skaidrots, ka domicils ir vieta, kurā atrodas personas patiesā, pastāvīgā un fiksētā mājvieta, kurā šai personai ir nodoms atgriezties pēc jebkura prombūtnes laika,7 savukārt dzīvesvietas deklarēšana ir tikai administratīva darbība, tādēļ dzīvesvietas, kura deklarēta saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, vienīgais mērķis ir nodrošināt, ka persona Latvijā šajā dzīvesvietā ir sasniedzama.8 Tas nozīmē, ka, lai noteiktu personas domicilu, saskaņā ar Civillikumu ir jākonstatē personas nodoms attiecīgajā vietā pastāvīgi dzīvot vai darboties, tādēļ personas deklarētā dzīvesvieta var atšķirties no personas domicila.

Turpretim Apvienotā Karaliste ir izšķīrusies par labu tādai domicila noteikšanas kārtībai, kas nosaka, ka strīdus gadījumā ir uzskatāms, ka ikvienai personai, kura Apvienotajā Karalistē ir uzturējusies ilgāk par trim mēnešiem, ir domicils šajā valstī.9 Savukārt citās valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā un Luksemburgā, domicils tiek pielīdzināts personas dzīvesvietai, kas nozīmē: lai atzītu, ka personas domicils ir attiecīgajā valstī, pietiek ar to, ka persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu šajā valstī.10

Svarīgi, lai citas valstis ārvalstī noslēgtu laulību atzītu. Pretējā gadījumā tiek noslēgta tā sauktā klibojošā laulība, kas rada tiesiskas sekas vienā valstī, bet nav spēkā citā valstī.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aiga Mieriņa
20. Maijs 2014 / 10:42
0
ATBILDĒT
"Common law" tulkojumam starptautiskajās privāttiesībās autori izmanto jēdzienu "vispārējo tiesību" sistēma (Prof. Dr.habil. iur. J.Bojārs, Dr.iur. B.Rudevsa u.c., arī vienā no nesen šeit publicētajiem rakstiem - zv.adv. I.Kalnāja-Zelča, salīdzinot autortiesību tradīcijas atšķirīgās tiesību sistēmās, izmanto tieši šo terminu)
Aļona Zālīte
7. Maijs 2014 / 08:24
0
ATBILDĒT
Mani mulsina raksta autores „English common law” tulkojums „angļu kopējas tiesības”. Rakstā runa ir par tiesību sistēmām, kas eksistē dažādās valstīs, un regulē attiecīgas dzīves jomas. Pasaulē eksistē dažas tiesību sistēmas, un lielākas no tām ir „Common law” un „Civil law”, kuras attiecīgi arī tulkotās kā „anglo-sakšu tiesību sistēma” un „kontinentālās Eiropas tiesību sistēma”. J. Neimanis savā grāmatā „Ievads tiesības” arī pārtulkoja jēdzienu „common law” kā „kopējas tiesības”, ko raksta autore varbūt ir izmantojusi savā rakstā, pamatojoties uz autoritatīvo avotu. Taču lasot šo rakstu, rodas iespaids, kā angļu jēdziens bija burtiski pārtulkots (neieguldot tulkojumā svarīgu nozīmi), un ļauj aizdomāties par kādām tad „kopējam tiesībām” šeit ir runa.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties