Vienlaikus Tieslietu ministrijā notika darbs pie nākamā reformas posma – Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas izstrādes un ieviešanas. Koncepcija tika apstiprināta Ministru kabinetā 2013. gada 4. februārī, un Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot administratīvo pārkāpumu sistēmas ieviešanas plānu un administratīvo sodu procesa likumprojektu.

Likumprojekta izstrādes gaitā eksperti saskārās ar daudziem izaicinājumiem. Piemēram, ievērojot to, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir "mazā krimināllieta", kurā lēmumu pieņem pārvaldes iestāde, likumprojektā bija jāievieš kriminālprocesuālie principi, vienlaikus saglabājot atsevišķus administratīvā procesa elementus. Tāpat bija jāatrod līdzsvars starp procesa efektivitāti un privātpersonu tiesību un interešu aizsardzību. Atbildes uz darba gaitā konstatētajiem jautājumiem tika meklētas diskusijās ar akadēmisko personālu, amatpersonām, kas ikdienā piemēro administratīvos sodus, kā arī tiesnešiem.

Šajā publikācijā tuvplānā tiks apskatītas svarīgākās izmaiņas, ko ar likumprojektu ir paredzēts ieviest administratīvo pārkāpumu nozarē.

Administratīvo sodu nozaru kodifikācija

Latvijā līdz šim pastāvējusi tradīcija sodošās normas kodificēt vienā likumā. Šāda pieeja bija raksturīga 1933. gadā pieņemtajam Sodu likumam, kurā, sekojot 1903. gada Krievijas Sodu nolikuma paraugam, bija apkopoti visi likumpārkāpumi un par tiem nosakāmie sodi. Šāda pieeja raksturīga arī padomju tiesībām, kurās pastāvēja duālā sodu sistēma, administratīvie sodi tika nodalīti no kriminālajiem sodiem, bet abos gadījumos sodi tika apkopoti kodeksos.

Administratīvo pārkāpumu procesa likums atkāpjas no šīs tradīcijas. Šīs reformas pamatā esošā Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija (apstiprināta ar 2013. gada 4. februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 38) paredz, ka nākotnē administratīvo pārkāpumu sastāvi ir ietverami tajā pašā likumā, kurā ir ietverts pienākums veikt kādu darbību vai arī noteiktas darbības aizliegums. Citiem vārdiem sakot, administratīvie pārkāpumi vairs netiks apkopoti vienā kodeksā, bet gan kodificēti pēc pārkāpuma objekta pazīmes un tiks ietverti katrā attiecīgās nozares likumā.

Izmaiņas līdzšinējā sodu sistēmas tradīcijā pamatotas ar vairākiem apsvērumiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šobrīd rada maldinošu iespaidu, ka tas ir kodekss. Kā zināms, tad kodeksā tiek pilnīgi apkopotas kādu nozari regulējošās tiesību normas un tās tiek izklāstītas sistemātiski un stilistiski vienotā formā.