Ideja šim rakstam tika gūta, izlasot kādu nesen publicētu rakstu internetā,1 kurā, lai gan samērā tendenciozā veidā, tomēr tiek minēta kāda interesanta Konkurences padomes lieta. Proti, šajā lietā Konkurences padome administratīvā soda izpildes stadijā ir piemērojusi sodu par konkurences noteikumu pārkāpumu, kas tika sākotnēji piemērots Samsung lietā2 komersantam, kurš ieguvis pārkāpēja uzņēmumu – nav bijis sākotnējā lēmuma par soda uzlikšanu adresāts.
Kā zināms, personīgās atbildības modelis, saskaņā ar kuru atbildība var tikt pieskaitīta konkrētam tiesību subjektam un tiek nodalīta, pastāv jau no romiešu tiesību laikiem,3 tomēr pēdējās desmitgadēs, tostarp arī kontinentālās Eiropas tiesību saimes valstīs, ir ievērojami attīstījusies korporatīvā plīvura pacelšanas (piercing of corporate veil – angļu val.) doktrīna, saskaņā ar kuras pamatnostādni atbildība par korporācijas veiktiem tiesību aizskārumiem zināmos gadījumos var tikt piemērota tās amatpersonām vai īpašniekiem.4
Izņēmumi no personīgās atbildības modeļa tiesībās ir samērā reti sastopama parādība. Ir jāgūst skaidrs priekšstats, ko šie izņēmumi nozīmē konkurences tiesību kontekstā. Ņemot vērā, kā tas tiks atklāts turpmāk rakstā, ka pamats izņēmumam no personīgās atbildības modeļa ir konkurences tiesībās sastopamais uzņēmuma koncepts, jānoskaidro tā saturs.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.