Ievērojot, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir īpašs pasākumu kopums, kas reglamentē parādnieka līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai uzkrāto saistību galīgu noregulējumu, šīs parādnieka saistības ārpus maksātnespējas procesa segt nav iespējams. Tā kā parādnieka saistību segšanas kārtību un tās sekas ekskluzīvi regulē Maksātnespējas likums, personas, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no maksātnespējīgās fiziskās personas, savas tiesības var realizēt vienīgi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrēti uzturlīdzekļu saistības Maksātnespējas likumā ir reglamentētas tikai divās normās –147. panta otrajā daļā, kas paredz uzturlīdzekļu maksājumu prioritāru segšanu bankrota procedūras laikā, kā arī 164. panta ceturtās daļas 1. punktā, kurš nepieļauj prasījumu par uzturlīdzekļu samaksu dzēšanu saistību dzēšanas procedūras rezultātā.

Atbilstoši starptautiskajām fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma tendencēm² Latvija ir izvēlējusies bērna uzturlīdzekļiem saglabāt īpašu statusu, nepieļaujot to dzēšanu, kas arī nostiprināts tikko minētajās normās, tomēr esošā speciālā regulējuma divu tiesību normu ietvars praksē rada pietiekami daudz neskaidrību.

Papildus jānorāda, ka būtiski ir nošķirt divus gadījumus, kad personai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus no maksātnespējīgās fiziskās personas, – uzturlīdzekļu maksājumu parādu, kas izveidojies līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai un sedzams, pamatojoties uz kreditora prasījumu, kā arī kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, kurus maksātnespējīgajai fiziskajai personai ik mēnesi ir pienākums maksāt arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.