Pēc daudzu gadu centieniem noteikt šādu tiesisko kārtību ceturtdien, 11. septembrī, ar 92 Saeimas deputātu atbalstu un nevienu pretēji noskaņotu viedokli trešajā lasījumā tika pieņemts Šķīrējtiesu likuma projekts, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam.
Jāatgādina, ka darbs pie Šķīrējtiesu likuma sākās jau 2007. gadā, kad Tieslietu ministrija sagatavoja attiecīgu likumprojektu, kuram sekoja debates un komentāri. Balstoties uz izskanējušajiem apsvērumiem un argumentiem, vēlāk Šķīrējtiesu likuma projekts tika pārstrādāts, taču, pēc ekspertu domām, arī tas nebija atbilstošs vēlamajam un nepieciešamajam regulējumam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
